Jūs parasti sakat cilvēkiem visu ko domājat vai tomēr paklusējat? Lai kā man gribētos vienmēr būt atklātai, bieži neesmu. Protams, cilvēkiem, kuru viedoklis nav svarīgs, vēsā mierā, jo ir pilnīgi vienalga ko viņi nodomās, taču piemēram, ja draugi pauž tādus uzskatus, kas pašai neliekas pieņemami, liekas labāk paklusēt, nekā sastrīdēties tikai tāpēc ka viedokļi nesakrīt. Jo bieži vien, draugiem pasakot kautko, kam ir iemesls, sākas- kā tu vispār vari tā teikt, utt. Vai, piemēram, kādu laiku esmu spiesta dzīvot ar cilvēku kurš nepatīk un nu galīgi nav izturams, bet lai kā tracina, klusēju tāpēc vien, lai nav jādzīvo pavisam saspīlētās attiecībās.
Daudzi jau apgalvo to, ka ir pilnīgi atklāti, un vienalga, ko citi padomās, taču cik lielā mērā tas tiešām ir. :D