Iepazīšanās stāsti

Jauki lasīt tos dažus satikšanās stāstus :) ļoti īpaši un reizē šķiet tik neticami.
Savu iepriekšējo draugu satiku augstskolā, sāku mācīties 2 kursā kur biju jauniņā un tad ienāca viņš, tik starojošs un skaists, mani pieķēra tas pozitīvisms kas staroja, un viņš mani uzrunāja ar jautājumu vai būšu te vienmēr, uzreiz kā ienāca un ieraudzīja. Tas stāsts ir pagājis, un ejam katrs savu ceļu, bet tas paliks atmiņ kā kas skaists un mīļš, nodraudzējāmies visu augstskolas laiku.

Pazīstami bijām sen, taču kontaktēties sākām caur facebook.com.
Biju jau kādu laiku izšķirusies no iepriekšējā puiša, kad vienu vakaru saņēmu uzaicinājumu draudzēties un vēstuli, tā nu sākām runāties, līdz nonācām līdz pirmjai tikšanās reizei un nu jau četrus mēnešus draudzējamies. Itkā neilgi, bet liekas, ka visu mūžu būtu pazīstami. :)

Man bija banaala filmu klisheja - saskreejaamies un tad iepazinaamies. Atrakciju parkaa. :D

Iepzināmies pirms četriem gadiem. Biju atbraukusi ciemos uz savu dzimto pilsētu. Ar draudzeni bijām veikalā un viņš man piegāja klāt, kautrīgi uzsākot sarunu. Trīs gadus nebijām runājuši, jo biju attiecībās, un tagad, kad atkal atbraucu uz dzimto pilsētu- viss aizgāja. Sākām pirms diviem mēnešiem tikties kā draugi, izkratot viens otram sirsniņu. Kā būs tālāk, to rādīs laiks! :)

Paldies meitenēm, kas uzrakstīja savus stāstus! :) Bija tik jauki palasīt!

Mēs ar vīru iepazināmies militārās simulācijas spēlē, spēlējām pretinieku komandās, man tā bija 1. reize šādā pasākumā, un viņš pirmajās 10 min. mani "nošāva". Hi, hi. Biki uzmetu par to lūpu un šķita, vot šitais puisis man nepatīk :D Bet braucām kopīgi mājās un izrādījās, ka mums ir kopīga muzikālā gaume. Jau toreiz pie sevis tā nodomāju, ooo...

Tad kādu laiciņu bija klusums, tad darba darīšanās sanāca tikties un parunāties. Ar katru teikumu vairāk, ko viņš atklāja par sevi, man tikai vairāk sāka tauriņi vēderā lidot, jo raksturā un interesēs atklājās tieši tāds, kāds mans ideālais vīrietis :) :)
Un tā nu pāris randiņus vēlāk jau dzīvojām kopā :)

P.S. Nothing personal, bet āaaarkārtīgi nokaitināja pat ne tik daudz tie stulbie troļļi, jo viņi, mazie slimnieciņi, they just don't know any better... bet tās loses, kas vispār pavelkas un iesaistās ar viņiem diskusijās. Dāaaaa... Seriously?

Interesanta diskusija, bet , puiši, kāpēc viss jāsabojā un n-tās lapas jāpieraksta ar komentāriem, kas nav pa tēmu? Not fun anymore.

Piekrītu booom ;) man bija tikai pozitīvas emocijas lasot meiteņu komentārus par tēmu, pat varētu padalīties ar savu stāstu, bet kaut kā nevelk...baigā cepšanās te.

Lielisks stāsts, Prussian!

Paradoksāli, bet mums bija vienas nakts sakars manā pilngadības jubilejā. Nebija nekāda mīla no pirmā skatiena, nākošajā rītā nebija itin nekādu emociju, bet, kad pēc četriem mēnešiem viņš saņēmās mani uzaicināt uz pirmo randiņu, nāca arī visas emocijas, un kādas vēl! Izrādās, ka viņš jau tonakt zinājis, ka tā būs. Man gan nebija nemazākās nojausmas - mana sieviešu intuīcija nestrādā. :D Tagad jau pavadījām trešo vasaru kopā,

Par vīru nestāstīšu, mēs iepazināmies, izmantojot melus.
Ar iepriekšējo draugu iepazināmies internetā, viņš gribēja vērt vaļā uzņēmumu, bet bija parādnieks augstskolā (matemātikā). Es aizrāvos ar matemātiku un krāsu ietekmi. Tā nu mēs ļoti ilgu laiku sarunājāmies par logo piemērotām krāsām un kopā integrējām.

Iepazināmies internetā :) Pēc 3 dienām satikāmies un pēc 2 nedēļām sākām dzīvot kopā, vēl pēc diviem gadiem apprecējāmies :D

Iepazināmies internetā Pēc 3 dienām satikāmies un pēc 2 nedēļām sākām dzīvot kopā, vēl pēc diviem gadiem apprecējāmies

Gluži neticami!! Super! :)

Nolēmu iestāties kādā korī. Viņš uz kori vienmēr skrēja pēc darba, un, kamēr citi dziedāja, viņš ēda desmaizītes. Lai cik dīvaini nebūtu, es to neievēroju. :D
pēc kārtējā mēģinājuma palikām ar diriģentu parunāties, sāku runāt ar viņu, un tad jau aizgāja čati draugos, bezgalīgi garas sarunas pa telefonu. Vairākus mēnešus bijām vienkārši draugi, jo attiecības man kaut kā baigi negribējās, jutos slikti. Viņš, protams, centās mani uzmundrināt. Un kaut kā tā nu sanāca, ka kādā dienā beidzot atklājām to, ka mums abiem ir simpātijas. :)

Kinetic, pavisam ticami, abi bijām gatavi nopietnām attiecībām, sapratām, ka abi viens otram esam piemēroti un, protams, mīlestība virmoja gaisā, tā nu izdomājām, ka nav ko marinēt :D Nevienu dienu neesmu nožēlojusi savu izvēli un ceru, ka tā būs arī turpmāk.