Atmiņu tēma - bērnības vilšanās

 
Reitings 6037
Reģ: 30.10.2010
Padalīsimies - kādas vilšanās ir nācies piedzīvot bērnībā, kas līdz šim ir saglabājušās atmiņā? :)
15.08.2014 15:35 |
 
10 gadi
Reitings 2415
Reģ: 05.08.2010
es biju ļoti vīlusies,ka papardes zieds nemaz nav :D
16.08.2014 02:55 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Vislielākā vilšanās laikam bija, ka uz krāsns augšas tomēr nedzīvo circenītis, kurš piena zobu vietā dod jaunus. Bērnībā bija tāds rituāls, ka jānostājas ar muguru pret krāsni un metot augšā piena zobu jāskaita pantiņš "Še tev circen veco zobu, dod man vietā jaunu" Es nezinu, kapēc man vecāki, ko tādu bija iestāstījuši. Varbūt, lai nebūtu jātēlo zobu fejas un jāmaksā par maniem piena zobiem. Es vēl tagad atceros kā es tur mocījos mētājot to zobu, jo ar pirmo reizi nekad nesanāca. Un kā es pārdzīvoju, kad pazaudēju kādu piena zobu, jo domāju, ka man tagad vairs vietā cits nebūs

Shitas ir par mani - vaards vaardaa! :D :D :D

Tad veel biju paarliecinaata, ka pulkstenim lielaa bulta raada stundas, bet mazaa - minuutes. Par preciizu laiku man toreiz bija vienalga... Ilgi striideejos pretii sava vecuma puisim, kursh apgalvoja, ka tomeer ir otraadi. Beigaas jautaaju savai mammai un bija baigaa shkrobe, ka vinja tomeer nostaajaas puikas pusee un teica, ka vinjam ir taisniiba. :D

Tad veel biju paarliecinaata, ka stipraa veeja laikaa, atverot lietussargu, es noteikti vareetu lidot kaa Marry Poppins. Shita reiz skraidiiju palekdamies pa lauku ar atveertu lietussargu. Maajaas parrados bez lietussarga - tas aizlidoja bez manis... :D
16.08.2014 03:21 |
 
10 gadi
Reitings 4946
Reģ: 20.08.2010
Tad veel biju paarliecinaata, ka pulkstenim lielaa bulta raada stundas, bet mazaa - minuutes. Par preciizu laiku man toreiz bija vienalga... Ilgi striideejos pretii sava vecuma puisim, kursh apgalvoja, ka tomeer ir otraadi.
Preciizi par mani :D Arii striideejos pretii vienam puisim no pagalma :D
16.08.2014 03:50 |
 
Reitings 1806
Reģ: 18.08.2013
Ūdens tornis-ad Dievs kāda vilšanās, kad uzzināju ka patiesībā tas nav pilns līdz malām ar ūdeni :D
18.08.2014 23:44 |
 
Reitings 4499
Reģ: 19.04.2012
To, ka jūrasskola, uz kuru mēdz dažreiz cilvēki vest kucēntiņus un kaķīšus, nav īsta skola, ka viņi nedzīvo vēlāk uz kuģa.
Un vēl- uzzināju, ka vrestlings nav īsta cīnīšanās. Kopš uzzināju, vairāk neesmu skatījusies. Nav interesanti. Kāda jēga vispār no tāda.
18.08.2014 23:58 |
 
Reitings 1804
Reģ: 29.05.2014
Vilšanās bija vecāku šķiršanās. Likās, ka tā notiek tikai seriālos, patiesība gan ir skarbāka.
19.08.2014 00:00 |
 
Reitings 5516
Reģ: 03.08.2013
To, ka jūrasskola, uz kuru mēdz dažreiz cilvēki vest kucēntiņus un kaķīšus, nav īsta skola, ka viņi nedzīvo vēlāk uz kuģa.

O, jā, šis man arī bija aktuāls.

Lielu vilšanos piedzīvoju, kad atklāju, ka tēva mājas galda vienā no kājām tomēr nedzīvo miniatūra pelīte. Tas galds bija tāds retro variants un vienā no tā kājām bija maziņš, pēc izmēra - aptuveni sērkociņa galviņas diametra, caurumiņš. Es tur kaut kā biju saskatījusi saldi gulošu pelīti ar micīti galvā, mikro gultiņu ar visu gultasveļu. Kā - man nav ne jausmas, droši vien halucinācijas norāvu no vienas acs ilgstošas aizspiešanas vai saelpojos laku, kas klāja galdu. :D Lai nu kā - tēti es redzēju reti, līdz ar to nākamreiz, kad es biju pie viņa un gāju aplūkot kā sokas pelītei (tas bija pēc gada, ja ne ilgāk), es sapratu, ka tur tādas nav un jutos aplauzusies - tā, it kā pasaulē viss maģiskais būtu izgaisis. Goda vārds - kopš tās dienas es brīnumiem vairs neticu, tāpēc sāku intensīvi lasīt grāmatas un gremdēties dažādās fantāzijās, lai dzīve neliktos tik pliekana, kāda tā ir.
19.08.2014 00:23 |
 
Reitings 5516
Reģ: 03.08.2013
Ir gan bijušas arī ļoti, ļoti smagas vilšanās bērnībā, kas saistītas ar dažādām riebīgām lietā, par kurām es labprāt nerunāju.
19.08.2014 00:26 |
 
Reitings 1817
Reģ: 26.04.2014
Bērnībā bija tāds rituāls, ka jānostājas ar muguru pret krāsni un metot augšā piena zobu jāskaita pantiņš "Še tev circen veco zobu, dod man vietā jaunu" Es vēl tagad atceros kā es tur mocījos mētājot to zobu, jo ar pirmo reizi nekad nesanāca Un kā es pārdzīvoju, kad pazaudēju kādu piena zobu, jo domāju, ka man tagad vairs vietā cits nebūs
19.08.2014 00:36 |
 
Reitings 2209
Reģ: 29.01.2014
Lielākā un smagākā vilšanās bija tik skumja un smaga, ka tas mainīja visu manu dzīvi un pasaules uztveri. Noteikt kāds nojauš, a kāds varbūt arī nesūda, bet es neteikšu.
19.08.2014 02:13 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Mana lielākā vilšanās bija mazais brālis. Goda vārds, kreņķis uz labu laiku bija. Kad mammai parādījās puncis, loģiski, ka mums ar māsu skaidroja, ka puncī ir brālītis vai māsiņa, un, kad piedzims, būs ar ko spēlēties. Aizbrauca mamma uz slimnīcu, mēs ar māsu palikām ar omi, gaidot jauno rotaļu biedru. Kad pēc vairākām dienām mamma ar brāli pārradās, mēs ar māsu bijām ļot vīlušās, jo brālis vai nu gulēja vai bļāva. Neko citu viņš nedarīja. Reiz stāvējām pie redeļu gultiņas, pakāpušās uz maliņas un domājām, ka varbūt viņš ar mums nespēlējas, jo ir puika un nezin, kā ar meitenēm spēlēties... Tik un tā bija kreņķis, ka sasolīts rotaļu biedrs, bet jāspēlējas joprojām divatā.
19.08.2014 02:48 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Man nelikās vilšanās atklājums-nav salavecīša, lielākās vilšanās bija,tad kad draudzene izrādījās nav draudzene..Cik sāpīgi,ja katru dienu sēdi solā kopīgi, kontaktējies un vienu dienu sola biedrene izdomā- tagad draudzēšos ar citu meiteni klasē un vnk nerunā, uzliek ignoru un vēl demonstratīvi visā klasē pauž attieksmi. Vispār visos mūža laikos draudzības pārtraukšanu esmu uztvērusi visai sāpīgi.
Kaut kādu apcelšanu, riebīgu izturēšanos arī esmu uztvērusi sāpīgi.
19.08.2014 06:44 |
 
Reitings 4224
Reģ: 26.09.2009
To, ka jūrasskola, uz kuru mēdz dažreiz cilvēki vest kucēntiņus un kaķīšus, nav īsta skola, ka viņi nedzīvo vēlāk uz kuģa.


Man tas pats.

To, ka mamma visu laiku stāstīja, ka brauksim ar taksi, biju domājusi, ka brauksim ar suni. :D

Bet tā nopietnu, lielu vilšanos neesmu jutusi bērnībā. Vairāk vilšanos izjūtu tagad.
19.08.2014 08:15 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
To, ka mamma visu laiku stāstīja, ka brauksim ar taksi, biju domājusi, ka brauksim ar suni.

:D :D :D
to tikai bērns var izdomāt :D
19.08.2014 09:21 |
 
Reitings 97
Reģ: 18.08.2014
Bērnībā visu laiku prātoju, kāpēc nevar saražot tik daudz naudas, lai tā pietiktu visiem un visi būtu laimīgi! :)
19.08.2014 11:52 |
 
Reitings 3548
Reģ: 19.04.2013
Mana lielākā vilšanās bija brālis. Kad brālītis piedzima, tad biju tik nelaimīga un apvainojusies uz mammu un tēti, ka viņi nepajautāja man, vai es vispār gribu brāli. Un kāpēc vēl par spīti ir brālis, nevis māsiņa? Un kāpēc man tagad ar mantam jādalas un vispār viņš jāpieskata? Tā dusma bija kaut kādus 3 gadus, pēc tam samierinājos. Tagad esam labākie draugi :D
19.08.2014 12:05 |
 
Reitings 2209
Reģ: 29.01.2014
Bērnībā domāju ka suns ir kaķu tēviņš, Krupis kniebj vardītes un gailis kniebj vistas. Par 1/3 man izradījas taisnība.
19.08.2014 12:06 |
 
Reitings 57
Reģ: 19.08.2014
Bērnībā domāju ka suns ir kaķu tēviņš,



Pareizi domāji :)
19.08.2014 13:16 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits