Mans nav nekāds romantiķis.
Vienreiz gan, manāmi iereibis ar savu kolēģi devās uz veikalu pēc sulas un kaut kā uzkožama - atnāca ar rožu klēpi. Jāā, pārsteigta es tiešām biju, bet bija žēl redzēt tās rozes novīstam pēc tam. Kopš tās reizes viņš vienkārši man vienmēr nopērk to, ko man gribas un vajag - vienalga kurpes, džinsus, smaržas.. daudz lietderīgāk, nekā ielikt uz pāris dienām vāzē to naudu.
Tā no ikdienas sīkumiem, kuri man liekas mīļi: viņš vienmēr piefiksē to, ja vienu vakaru nīdu, ka gribētos šokolādi, tad nākamajā dienā būs atvedis, ja esmu runājusi par to, ka kārotos virtulis, tad to arī viņš atvedīs, kad būs bijis veikalā.
Parasti benzīntankā nopērk kādu šokolādi, chupa chupu, saldējumu. Man jāsmejas, jo mans patēvs tieši tāpat vienmēr ir darījis. :D