Tikko piedzimis beern un to apluukosana .

Mi amor, ir stulbi pēc tam to paziņot kā pašsaprotamu lietu, jo tev profilā nav rakstīts, ka māti tikai bildēs esi redzējusi. Kad rakstīji, tad varēji piekodināt. It kā nezināji, ka daudzās tas izsauks pārsteiguma momentu.

Es vsp izteicu savu vuedokli par viesosanos dzemdibu nama. Par mammu saka runat ne es.
Ne, es neaizdomajos kadu parsteigumu tas izraisis. Man likas,ka autore ludza viedokli.

Labi, ka manējie vai drauga radi nedzīvo Rīgā, jo vismaz tad neviens nenāca un problēmas nebija.

Negribētu, ka pie manis nāk uz dzemdību namu, un labi, ka neviens neatbrauca arī, visi normāli un saprot, ka vispirms pašiem jāaprod ar mazuli. Nevienu bez sava drauga negribēju klāt. Kam gribēju tiem paziņoju pa telefonu.

tas, ka man neinteresē, kas notiek viņu dzīvē, nenozīmē, ka mums ir sliktas attiecības. sliktas attiecības uztveru kā strīdus un kaut kādas rakstura nesaderības. labas attiecības ir saskaņa savā starpā, sākot jau ar to, ka viņi respektē manu izvēli un egoistiskās izdarības. arī tad, ja mans dēls tāds izaugs, tad respektēšu to, ka viņš negrib katru sīkumu man atstāstīt. ļaušu viņam visu saprāta robežās, bet kad izaugs un izvāksies no manas paspārnes, tad lai dara ko grib un kā grib. viņa dzīve un viņa darīšana. šādu attieksmi arī sagaidu no savas mammas. esmu pieaudzis cilvēks, saku paldies, ka uzaudzināja, bet tagad dzīvoju savu dzīvi un man nevajag viņas nabassaiti

Taču vispar raisa pārdomas ka var bariem nākt, nu ok. bahilas uzvelk...bet.. tomer.

weee - viņa vnk ir stulba, normali cilvēki neaicināti, nebrīdinot neatnāk... es biju zaudējusi daudz asins un nevarēju nostāvēt kājās...kādi vēl ciemiņi :D ja atbrauktu nākamajā dienā, tad varbūt arī neko neteiktu, bet uzreiz pēc dzemdībām - vīramāte bija pēdējas cilveks kuru gribēju redzēt :D

Bet man jau šķiet pašsaprotami izsecināt kaut vai pēc uzraktītā "intonācijas", ja vecāki ir nelūgti, tātad nav tuvas attiecības ar tiem.

Precizi. Nesaprotu,kapec moralizet kko vel .

Bet tavs vīrs to zinaja? Un vel ar visu baru, ta netaktiski maigi sakot.

Bet man jau šķiet pašsaprotami izsecināt kaut vai pēc uzraktītā "intonācijas", ja vecāki ir nelūgti, tātad nav tuvas attiecības ar tiem.

Ja tev ir taisniba, un saku atmineties ka meitenes nereti ir to stastijušas. Daudzas ka dzivo viena sno 15 it gadiem... Vienigi izbrins ka tik daudzām.

Kubiete - nē viņa vīram ar neko nebija teikusi...vīrs ar bija dusmīgs

Es ar tavā vieta būtu nika, un vel tas bars. Manuprat ta ir neciena.

Pie mania ieradās draudzene ar vīru, juos neērti, briesmīgi izskatījos, jutos, bija nereāli karsti istabiņā...Bet mammu un māsu gan gribēju redzēt.

Bet par ko īsti sašutums? Tas tākā - cilvēku bari, baktērijas, lieks stress jeb s80 vs Kubiete.

Kakje, es ticu ... Es tik tā, pati citreiz mēdzu izteikt piezīmes un tik pēc tam domāju ,ka moš nevajadzēja ...

es biju ļoti nikna, bet man nebija spēka lamāties... vīrs parādija mazo un palūdza visus iet prom
kad dzemdēsu nākamo, par to ka mazais ir klat paziņošu tikai saviem vecākiem (mums ir ļoti tuvas attiecības) un tam piekrita arī mans vīrs, kā sakās no kļūdam mācās

Pēc pieredzes ar pirmo bērnu sapratu vienu būtisku lietu. Tik intīmā brīdī ir vienkārši jānošpļaujas par to cilvēku 'jūtām', kuri tajā brīdī neguļ ar sašūtu kājstarpi pēc ilgām un sarežģītām dzemdībām un lielu asins zudumu (kā tas bija manā gadījumā). Mans prieks un miers tika sabpjāts tajā brīdī, kad cilvēki, kuri ikdienā neprata man pat pienācīgu 'labdien' pateikt, grasījās jau sperties pa galvu, pa kaklu uz slimnīcu, lai aplūkotu mūs (nu kā uz tādu zoo dārzu sataisījušies)....
Ja man būs vēl viens bērniņš, pēdējā mēnesī es noteikti nodrošināšos ar citu nr. un patstāvīgo izslēgšu, lai sazinātos ar sev vēlamajiem cilvēkiem, kā arī melošu par noteikto dzemdību datumu vismaz par 2 nedēļām. Apkārtējie bieži vien ir ļoti neiejūtīgi ne tikai savos izteicienos, bet arī rīcības ziņā..
Ja palieku tur, kur esmu šobrīd, tāpat nebūs iespēja ierasties tiem cilvēkiem, kurus es vēlētos arī redzēt slimnīcā un dalītoes savā priekā (izņemot vīru un meitiņu).

Ka jums tie citi uzzin,ka jums bebis piedzima?
Man kursa biedri un daudzi citi tik pec vairak ka gada uzzinaja.

Nu pashos pamatos jau ir attieksme... Ja jaunie vecaaki neiebilst pret apluukotaaju baru - tad jau viss kaartiibaa. Bet protams, vispirms ir jaapjautaajas, vai jauniem vecaakiem nekas nav iebilstams, nevis jaanaak neaicinaatiem. Tieshaam dzemdiibas meedz buut dazhaadas - kaadam vieglaak, kaadam smagaak. Shajaa zinja ne jau par jaundzimushaa trauceeshanu jaauztraucas (ja piedzimis vesels), bet gan drizaak par maaminju, kura iespeejams juutaas ljoti slikti un vajadziigs laiks atkopties.

Man bija pazinja, kuru ar varu nevareeju dabuut atnaak ciemos pie manis nedeelju peec dzemdiibaam. Shii traki iespiiteejaas, ka naaks ciemos tikai meenesi veelaak... Lai gan man nebija pilniigi nekaadu iebildumu. Nu katram savi tarakaani galvaa! :D

Manā gadījumā 'vainojams' vīrs. :D Uzzvanīja saviem vecākiem, kuriem citu cilvēku privātuma respektēšana ir nu ļoti svešs un neizprotams jēdziens. Apzvanīja visu ciemu, lai pasūdzētos, ka bērns piedzimis. Pie manis pat gatavojās braukt vecāku kaimiņi, kurus es pat līdz šai dienai nezinu (meitai vairāk kā gads)!!

Es pat nožēloju, ka pēc nedēļas atļāvu braukt skatīties mazo. Bija domāts, ka uz pāris stundām, bet beigās pa nakti vēl drauga māte palika, to nevajadzēja pieļaut. Pēc tam tikai sapratu, cik ļoti nebiju tam vēl gatava. Tagad noteikti kādu pieņemtu tikai pēc mēneša, jo tad galvu sačakarēja mazliet tie komentāru un pamācības, kuras man nevajadzēja vispār, tikai prātu sajauca, vajadzēja uzreiz sev vairāk ticēt.

Eh,man šitā tēma arī sāpīga.
Negribēju nevienu redzēt,jo gribēju aprast ar situāciju pati,bet pirmajā nedēļā jau atvilkās daži labi,draugs nevarēja atteikt,protams, pirms tam nobimbājos,nolamājos,nebija forši,labi,ka tikai uz mazu laiciņu bija.brr.
Un labi,ka uz slimnīcu neviens neatbrauca,pietika ar draugu.