Sveikas dāmas. Tāds vienkāršs jautājums, jūs ticat liktenim un tam ka var tikt likti šķēršļi, kas dod laiku saprast un pieņemt pareizo lēmumu? Brīžiem nesaprotu, tā ir tikai sakritība vai likteņa pirksts.. īsi situācija, kopā esam 1,5 gadi, mīlam viens otru, bet daudz kašķu, gribam kopīgu bērnu, īpaši līgavainis to vēlas vairāk par visu, pirms pus gada paliku stāvoklī, 7.nedēļā bija spontānais, un tagad pēc pus gada, kad atkal cenšamies tikt pie bēbja, man izraksta zāles vismaz 9 mēnešiem, citādi ja nedzertu zāles palikt stāvoklī būtu gandrīz neiespējami. Protams, viņam tas ir kā sitiens zem jostas vietas, jo nenotiek tik ātri kā gribētos. Nu man tāda muļķīga vai patiesa doma, ja nu liktenis mani tiešām cenšās atraut no nelaimīgām attiecībām? Vai arī otrādi, tas dara visu lai būtu jāiet cauri grūtībām? Jo jā, neslēpšu nu jau brīžiem es jūtos nelaimīga, es nejūtos tā kā gribētu, bet tajā pašā laikā liekas, ka viss mainīsies ja abi centīsimies. Brīžiem nesaprotu, tā ir mīlestība, vai pieķeršanās. Divos vārdos sakot - dzīves haoss.
490
