Andas, biežākie strīdi laikam jau ir par pārmetumiem, par to ko daru, kā daru, parasti jūtos kā nekas, ka neko nevaru, viss jādara pa prātam lai nebūtu strīdu, ne es varu mierīgi aizbraukt pie draudzenēm un vecākiem, ne mierīgi apmeklēt kādu pasākumu nedzirdot, ka man jau tikai blandīties patīk, ne iet uz trenažieru zāli, ja esmu sapratusi, ka gribu sākt sportot. īpaši, ka vietā kur tagad dzīvojam, man nav neviena, visas draudzenes ar ko izrunāties 2 -3 stundu braucienā. Laikam jau tie strīdi vien rodas no atšķirīgām interesēm. Brīžiem jau liekas ka ir viss galīgās auzās, bet varbūt tam vienkārši negribās ticēt, pati jau apzinos, ka esmu vainīga, ka to visu pieļauju, tikai nesaprotu kas ar mani, žēlums pret otru, muļķiga cerība, ka var ko izglābt un sākt visu no sākuma, kad viss bija labi. Vienkārši tagad attiecībās jūtos nekomfortabli un ierobežoti, kautkā atļāvu ka pazaudēju pati sevi, un apzinos, ka man ir laiks, visu vērst par labu.
490
