Dzīvokļu īre un mājdzīvnieki

un remontu īrnieki šā vai tā taisa.

Taa nedara NEVIENS! Tapec es regulari eju un parbaudu savus dzivoklus. Ir bijusi gadijumi, ka pieķeru, ka maajaas tomer kaķis. Pec menesa cilveki tur vairs nedziivo, par to ieturu ari drošības naudu, jo parkapusi dziivokla lietosanas nosacijumus.

Pareizi būtu, ka vienkārši līgumā paredz bojājumu novēršanu, ja tādi rodas.

Latvijaa tas nedarbojas, jo iirnieki paarsvaraa ir baigie maitas. Uzskata, ka iipasums nav vinju, nekas aiz sevis nav jaasavaac un jaasalabo. Man ir divkaarsa drosiibas nauda, ko atdodu, ja izvaacoties viss OK. Ja tomer bardaks, sienas nosmeereetas, rozetes izrautas utt., tad attieciigi atsaitu no summas.

Toties, es nekad neesmu dzīvojusi dzīvoklī, kurā saimnieki izturas kā amerikāņu seriālos - salabo saplīsušās trubas, nomaina lietas utt.

Jaa, es ari ta nedaru, ja konkreto lietu salauzis ir iirnieks. Ja pliist truba deel vecuma, nolietujuma utt., tad to nomainu, bet, ja taa truba pliist deel aizseereejuma, jo trubaa beertas iekšā kaķu cietējošās kaku smiltis, tad visu piedzenu no iirniekiem.

Civillikuma 2171.pants
Iznomātājs vai izīrētājs var bez otras puses piekrišanas prasīt līguma atcelšanu:
1) ja nomas vai īres maksa nav samaksāta līgumiskā termiņā vai, ja tāds nav noteikts, likumiskā termiņā; tomēr šā nokavējuma sekas var novērst, piedāvājot samaksu, iekam celta līguma atcēluma prasība;
2) ja iznomātājam vai izīrētājam rodas neparedzēta nepieciešamība lietu pašam lietot;
3) ja nomnieks vai īrnieks bojā lietu, to nekārtīgi vai līgumam pretēji lietojot;
4) ja nomas vai īres priekšmets prasa neatliekamus un tik lielus izlabojumus, ka nav iespējams atstāt līgumu spēkā, pie kam šajā gadījumā izliekamais nomnieks vai īrnieks nevar prasīt no iznomātāja vai izīrētāja nekādu zaudējumu atlīdzību; bet ja izlabojums nav bijis nepieciešams, tad nomniekam vai īrniekam ir tiesība prasīt, lai viņam atlīdzina visus zaudējumus;
5) ja nomnieks nomāto nekustamo īpašumu bez iznomātāja piekrišanas iznomā tālāk (2115.p.).

Līdz ar to - jāpierāda, ka īrnieku mājdzīvnieki bojā dzīvokli.

Par kaķu smaku, es nevaru piekrist. Mums ir kaķis un nu nav nekādas smakas. Ne viņa smird, ne arī ap viņas kastīti smird. Varbūt mums ir kaut kāds jocīgs kaķis, bet vienīgais vispār, kas liecina, ka mums ir kaķis dzīvoklī, ir spalvas.

Piekrītu! Un man ir pieci kaķi! :D Man gan nav dzīvoklis, bet māja. Taču nekādas smakas nav! Un paši kaķi arī nesmird, jo mēdzu bužinot iebāzt degunu viņu kažociņā. Nesmird! :D Dzīvē esmu satikusi dažus smirdīgus cilvēkus, tas gan tiesa!

Kad kādreiz meklēju dzīvokli, tad pirmais jautājums bija - vai drīkst ar kaķi. Ja nedrīkst, tad neko! Nekad neesmu slēpusi savus dzīvniekus vai pametusi, bet meklējusi vietu, kur uzņem mūs visus! :)

kaķiem nav specifiska aromāta!!! nu nav! veseliem kaķiem nav jābūt aromātam. tāpat kā cilvēki, ja ir veseli un apkopušies, viņi nesmird.

Ej un pierādi, ka kaķis vesels un nesaslims un nepiesmirdinās. Nu daudziem tas ir princips un, ja cilvēkam šķiet, ka kaķi smird, tad smird un viss - ar kaķi dzīvot netiksi. Tā pat - nagus asina, tapetes plēš un ko tik vēl ne. Varbūt ar kaimiņiem nevar vienoties par dzīvnieka turēšanu. Varbūt pašiem alerģija pret dzīvniekiem/spalvām un tas dzīvoklis ir kā rezerves variants, kur paši nāks dzīvot, nu visādi taču var būt. Protams, sakopšana aiz sevis ir pašsaprotama, mēs, kad izvācāmies, manuprāt, normāli sakopām, atbrauca īpašnieki un teica, ka tik ļoti jau nevajadzēja, viss esot kā izlaizīts - tīrs. Bet nu - labiem cilvēkiem jau nebija žēl, tomēr naudu atdeva, ja kaut ko taisījām, mainījām utt. Tāda maza atkāpe no tēmas sanāca.

Mums arī dzīvoklī, ko īrējam ir suns.
Dzīvokli meklējot jau zvanot prasījām kāda ir attieksme pret suņiem.
Bija tikai daži saimnieki, kas neiebilda pret dzīvniekiem.
Dzīvojam jau pusgadu, suns nekādus postījumus nav izdarījis, iekšā šmucīte nekad nav gadījusies. Bet īres līgumā ir atrunāts punkts par mājdzīvnieku nodarītajiem kaitējumiem.

Kad saimniece atbrauc pēc īres naudas, tad vienmēr pabužina suni, aprunājas ar viņu :)
Mums ir tiešām jauki saimnieki :)

kaķiem nav specifiska aromāta!!! nu nav! veseliem kaķiem nav jābūt aromātam.

IR un kā vel ir! Taapat kaa visiem dziivniekiem. Uzreiz, ienakot dzivokli, var pateikt, vai maajaa dziivo kaads kaķis vai nē. Tās pašas kaķu kaku kastes smird, pat, ja tikko smiltis nomainītas. Spalvas virmo pa gaisu. Neesi tik kategoriska, bet ieklausies ko saka citi.

Un ir tieši tā kā meitenes saka. Ne jau dzīvniekos ir problēma. Problēma ir to saimniekos. Ja ielaiž dzīvoklī dzīvot cūkas, aka nekulturālus cilvēkus, tad arī dzīvoklis smirdēs un būs nolaists ar vai bez dzīvniekiem. Un otrādi.

++++

Un par paskatu.. Tur, diemžel, jā. To,ka cilvēks netīrīgs vai slinks uz uzkopšanu, nevar pateikt.. Man sanāca padzīvot ar meiteni, kura ir skaista kā bilde, nu tur viss tip top, bet, atvainojiet, cūkas aizgaldā tīrīgākas (viņa mazgājās tikai tad,ja gāja sabiedrībā (smaržas pašas dārgākās)) un izdarīgākas ir.

Aija - šajā jautājumā es varu atļauties būt kategoriska. Man pašai ir 2 kaķi, viņi asina nagus tai paredzētajās vietās (ne pret tapetēm), nokārtojas kastītē, kas regulāri tiek tīrīta (lasi - katru dienu).
Un iedomājies - nevienu spalviņu dzīvoklī nevar redzēt, jo viņu nav. Dzīvoklis tiek regulāri tīrīts. Kaste arī nesmird. Kur nu vēl paši kaķi!
Esmu bijusi ciemos, kur dzīvo kaķi un tikai 1 vietā varēja just aromātu. Tas bija tapēc, ka kaķis bija neaudzināts, vai arī ar veselības problēmām (nezinu īsto situāciju) un nokārtojās gan skapjos, gan stūros utt. Bet tā nav normālā situācija.

Protams, piekrītu, ka izīrētājs nevar zināt, vai kaķis ir vesels un audzināts utt. Bet kaķi nesmird. :)

Kā reiz - nedēļas nogalē bijām ciemos dzīvoklī, kur ir kaķis - nu nebija pilnīgi nekāda aromāta, pat tur, kur kaste stāv, lai gan iekšā bija tuvu pie + 30 Nebūtu mantu, nemaz nepateiktu, ka tur kaķis dzīvo. Ok - tik, cik kāda spalva šur, tur. Nu nesmird, tiešām. Un nesakiet, ka esmu pieradusi, pašai man kaķu nav.

Aija - drīzāk pati neesi tik kategoriska. Brīnos no kurienes tev tāds viedoklis, ka kaķi smird. Kādās mājās tad esi pabijusi...?

man ir zivtiņas akvārijā, tad gan es nesaprotu, kāpēc es nevarētu dzīvot dzīvoklī...

Zivtiņas nemet spalvu, neasina nagus, nepiekakā kastīti, neatstaj nagu nospiedumus uz lamināta. Pret akvārija iemitniekiem nekad neesmu iebildusi. Ir bijis īrnieks ar pitonu stikla kastē. Teicu, ja pitonam barojamās peles neizmuks pa dzīvokli vai pats pitons neieliidiis notekcaurulees, lai tik tur.

viņi asina nagus tai paredzētajās vietās

Prieks par to, bet es kaa iziireetaajs nevaru to zinaat un vienmer pienjemu launaako. Un, kas buus, ja taviem kaķiem piemetīsies caureja un viņi apgānīs visu laminātu? Piedod, bet es labak ar dziivniekiem neriskeeju, jo sekas nav prognozeejamas.

nevienu spalviņu dzīvoklī nevar redzēt, jo viņu nav.

Ai, beidz! Man tante taada pati, tik pati neredz, ka visi kreesli, spilveni, segas ar kaķu spavām. Mazākais caurvejs un kaķu spalvas no gultas apakšas saceļas pa visu istabu. Ja ir dziivnieks, tad jaareekinaas, ka dzivoklis nekad nebuss 100% tiirs no spalvaam.

Aija - drīzāk pati neesi tik kategoriska. Brīnos no kurienes tev tāds viedoklis, ka kaķi smird. Kādās mājās tad esi pabijusi...?

Visādās mājās. Bet, lauku majas to juut mazaak, jo kaķi dziivo pa aaru. Dziivoklos tomeer ir manaamas kaķu "pēdas".

Es laikam tiešām esmu akla. Protams, ka pa kādai spalvai ir, nav jau sterila vide, bet ne vairāk kā cilvēkam izkrīt mati. :D

Es jau teicu, ka piekrītu, ka izīrētājs to nevar zināt, kādi būs cilvēki.
Tāpēc priecājos par mūsu īrētā dzīvokļa saimnieku, bieži tādi īrnieki negadās (labā ziņā) :D To es tā saku, jo dabūju paklausīties par viņa iepriekšējiem īrniekiem. Šausmas, mati ceļas stāvus, ka cilvēki var būt tik drausmīgi un dzīvot kā cūkas. Un nevienu dzīvnieku nevajag, lai atstātu aiz sevis šausmas!

Aija

Tu esi vienkārši pretīgi kašķīga vecene. Priecājos, ka man ir savs dzīvoklis, jo lai Dievs nedod tādus saimniekus, ja jāīrē.

Aija

Tu esi vienkārši pretīgi kašķīga vecene. Priecājos, ka man ir savs dzīvoklis, jo lai Dievs nedod tādus saimniekus, ja jāīrē.

Pilnīgi piekrītu.

Nav bijusi vajadzība īrēt,bet gan jau es ar saviem 3 suņiem un metieniem reizi gadā neko arī nedabūtu :D Pat neceru.Kādreiz gan zvanijām,vajadzēja uz kādu pus gadu dzīvokli atrast.Nu nebija tā,ka kategoriski nē,bet man mēģināja iestāstīt,ka suns laminātu skrāpēšot,kaut mūsu tā laika dzīvoklī jau bija lamināts un nekāda vaina tam nebija notikusi,jo suņiem nagi tiek turēti kārtībā.Vēl kāds izdzirdot,ka takši uzreiz vizualizē nezvērus,kas rēj bez apstājas dienu un nakti un tamlīdzīgas lietas.
Spēju saprast cilvēkus,kas negrib savā dzīvoklī laist tādu kā mani,kucēni tomēr atstāj remontējamu šmuci,bet tos,kam ir iebildumi pret kādu kaķi vai vienu vai diviem suņiem-nesapratīšu nekad.

Protams, tu tā vari teikt, bet pati saproti, ka tas ir muļķīgi.

Kas tieši ir muļķīgi- ka dzīvniekiem un cilvēkiem piemīt konkrēts aromāts? Vai, ka, izīrējot dzīvokli, izīrētājam ir daži nosacījumi?

Par kaķu smaku, es nevaru piekrist. Mums ir kaķis un nu nav nekādas smakas. Ne viņa smird, ne arī ap viņas kastīti smird.

Man šķiet, ka tie, kas pastāvīgi ar viņiem dzīvo, to vairs nejūt. Un vispār es neminēju, ka kaķi smird, izteicos korekāk- par to specifisko aromātu, kas piemīt visām dzīvām būtnēm, arī cilvēkiem.

Citreiz liekas, ka tiem izīrētājiem nemaz nav sirds un interesē tikai nauda. Tā it kā pašiem nav/nekad nebūtu bijuši dzīvnieki, vai paši nekad nebūtu meklējuši sev mājvietu.

Suņi, kaķi nav bijuši, ja neskaita laukos esošos.

Uz dažiem paskatoties, liekas, ka viss uz paplātes ir pasniegts, tāpēc arī ir deguns gaisā un uzskata sevi labāku par mums pārējiem mirstīgajiem,

eeem...par šo es tiešām labāk paklusēšu!

tāpēc arī ir deguns gaisā un uzskata sevi labāku par mums pārējiem mirstīgajiem, kuri nav egoistiski un ir devuši mājas arī citai dzīvai radībai.

Pārlasot diskusiju, tā arī neguvu reālu skaidrojumu, kādēļ man, pašai to negribot, būtu dzīvoklī jālaiž īrnieki ar dzīvniekiem. Ā, nu jā, lai mazinātu savu egoismu. Tikai vai nav egoistiski uzņemties atbildību par dzīvnieku, bez stabilas dzīvesvietas?

Nu nezinu. Viņa īpašums, viņa noteikumi. Mierīgi pret to attiecos. Kad meklēju dzīvokli, jau telefona sarunā jautāju par attieksmi pret suni, lai taupītu manu un viņa laiku, daži bija kategoriski noraidoši, daži kaut kādus stereotipus murgoja- ka čurās utt.

Tikai vai nav egoistiski uzņemties atbildību par dzīvnieku, bez stabilas dzīvesvietas?

Nu šeit jau vien tu parādīji, ka deguns gaisā! Mjā..

Neviens jau neliek tev izīrēt tādiem cilvēkiem dzīvokli. Drīzāk brīnās par jokaino attieksmi pret dzīvniekiem. Tas arī viss. Nevajag uzreiz dusmoties. :)

Kad jums izīrētājām pašām būs tas kaķis, kas met šausmīgo spalvu un bērns, kas ir laimīgi nošmucējies, tad dziedāsiet citu dziesmu, bet pareizi, jums nebūs, jo esat tādas visa nīdējas, ka nu tikai. :D Tāpēc jau iespēja atrast dzīvokli ir izīrēšanu par pieņemamu cenu līdzinās nullei, jo šādi izīrētāji nosit visu vēlmi uz normālu komunikāciju. Bērni un kaķi nav tie lielākie bubuļi, šāda augstprātīga attieksme ir vēl šausmīgāka. :D