labāk,lai pedofīls atklājas-vismaz saviem tuvākajiem,kas tad ir lietas kursā un nejauši nerada situācijas,kas provocē pedofīla tieksmju uzliesmojumu..tas ir smags trieciens tuvajiem,bet labāk sadzīvot ar šo domu,nevis pēc tam ar sekām..vai to vajadzētu uztvert par normu?-nē,nekādā gadījumā.bet sniegt palīdzību,nevis nosodījumu,tas būtu nepieciešamais risinājums.zāles,psihoterapija vai kas cits-par to būtu jādomā ārstiem un likumdevējiem..daļēji atbalstu integrāciju,bet ne tādā līmenī,ka šie cilvēki strādā ar bērniem.tieši otrādi-palīdzēt izveidot karjeru/darba vidi,kur saskarsme ar bērniem ir minimāli iespējama..kā-nav ne jausmas,bet,manuprāt,ir gana daudz profesiju/amatu,kas nav saistīti ar bērniem.vairāk,nekā saistītie ar bērniem..ja pedofīls vēlas strādāt ar bērniem,to uzskatu par sava veida nekaunību un necieņu pret sabiedrību,kas vēlās palīdzēt-tur cilvēkam ir ne tikai šīs novirzes,bet arī problēmas ar morāli un vērtībām.
diemžēl nemāku laikam izteikties pietiekoši saprotami,bet ceru,ka sapratāt,ko domāju.