Šo lietu, manuprāt, ar alkoholismu var salīdzināt, ir, kuri noturas, ir, kas noraujas no ķēdes, ar saviem bērniem tā eksperimentēt un gaidīt, vai tikai audzinātājs-pedofils nebūs norāvies no ķēdes, noteikti nevēlos.
Par to šauro domāšanu, ka tādus psihenē sabāzt vai pakārt, pat nevēlos izteikties un, kamēr šādi domājoši cilvēki būs sabiedrībā, nekāda integrācija nesanāks, arī viņiem pašiem ar varu neizdosies panākt, lai sabiedrība pieņem, nu tā nenotiek. Ko darīt? Godīgi - nezinu. Jā, viņi ir cilvēki un tā zvēriski pakārt visus rindiņā arī nebūtu gluži ok, kaut kādai cilvēcībai arī būtu jābūt. Dzimumdziņas nomākšana pagaidām izklausās labākais variants.