Manuprāt, ja vīrietis ir pedofīls, bet viņš nekad nav rīkojies, lai apmierinātu savas tieksmes, jo nevēlas sāpināt bērnus, un neplāno to darīt (tādi cilvēki eksistē), sabiedrībai būtu jāpiedāvā resursi viņa atbalstam - speciālisti, dzimumtieksmi nomācoši medikamenti, atbalsta grupas (bet tikai ar līdzīgi domājošiem pedofīliem). Ja tiks savākti pietiekami daudz pierādījumi tam, ka bērnu porno pieejamība samazina attiecīgo noziegumu skaitu, tad varētu piedāvāt kaut kādus multeņveidīgos bērnu porno vai tamlīdzīgu produktu, kuru izveidē bērni nav cietuši.
Ja šis pedofīls patiesi neplāno nodarīt pāri bērniem, tad es ticu, ka viņš drošības labad izvairīsies no bērniem un viņš nepieprasīs ne darbu bērnu dārzā, ne adopcijā.
Ja vīrietis jau ir kādam nodarījis pāri, viņš jau ir pierādījis, ka nespēj/negrib apvaldīt savas tieksmes, un viņš piespiedu kārtā jāizolē no bērniem un jākastrē, ja viņš tiek brīvībā, jo cietums tik pretīgu rakstura vājumu nemaina, varbūt vienīgi padara pedofīlu dusmīgāku un nežēlīgāku (jo, cik dzirdēts, pārējiem cietumniekiem pedofīli ne īpaši iet pie sirds). Par adopciju un amatiem bērnu aprūpē... nav vispār vārdu. Aklus cilvēkus taču mašīnai pie stūres nesēdinām, piromānu nepieņemtu darbā sērkociņu fabrikā!
Par vispār vīriešiem tādos amatos - mana personīgā pieredze liecina, ka, pat ja tādās iestādēs vīrieši ir mazākums, liela daļa no viņiem ja ne izvaros, tad vismaz nevietā roku noliks/uzliks/iebāzīs. Manā bērnībā, no pirmajām atmiņām līdz 14 gadu vecumam to ir darījuši 3 vīrieši, un tie ir tie, kas man tika vistuvāk. 3/3, 100% statistika. :) Flirtēšanu un mājienus es pat neieskaitu un vienu konkrētu online čali arī nē.
Pārējie tur strādājošie vīrieši bija amatos, kur saskarsme ar bērniem nebija tik liela, tāpēc ar viņiem neesmu daudz bijusi vienatnē.
Vienu es zinu točno - manās mājās būs slēptās kameras, un izvairīšos atstāt savus bērnus vienatnē ar vīriešiem, iespējams pat tēvu. Labāk aizvainot nekā riskēt.
Nu un tā īsumā - manuprāt, cilvēku var vainot tikai par viņa izvēlēm nevis tieksmēm; labāk būt pārlieku piesardzīgam nekā riskēt ar savu bērnu; cilvēki neiegūst tiesības adoptēt un nokļūt konkrētos amatos tikai ar savu eksistenci vien - viņiem jābūt piemērotiem vecāku lomai un tiem attiecīgajiem amatiem.