Par to smaciņu, nez, Elīz, pie citiem esmu jutusi. Es savu žurciņu mazgāju, ielejot bļodā nedaudz silta ūdens.. nu, tā lai viņš varētu staigāt pa viņu. Kad paaugās, tad jau bija pieradis. Lēju vairāk ūdens bļodā - tad sāka peldēt. Izkāpj, noskurinās un lec atpakaļ peldēt. Pēc tam jau lēju vannā ūdeni un peldināju žurķi, jo viņam tiešām patika. (Protams ne visiem patiks un vajadzētu pieradināt jau agri, nevis lielu iemest ūdenī, lai peld)
Es savu nopirku nenormāli mazu (kādi 4-5cm vien bija no viņa), varbūt tāpēc bija tik cilvēcīgs un saprotošs pret to, ka smaka jāmazgā. :D
Galvenais lai pati žurka nesasūcas ar savu urīna smaku, jo tieši urīns smird vistrakāk un es nezinu kāpēc mans vienmēr bija vēderu sev nočurājis dzeltenu.
Noteikti man te uzreiz klups virsū, bet es savu žurķi baroju ne tikai ar zoo veikalos nopērkamajām paikām. Viņš ēda visu - kartupeļus, makaronus, zupas.. visu ko es ēdu to arī mazā trauciņā žurķim. Nodzīvoja 3 ar kapeikām gadus, arī nemira mokoties kā esmu dzirdējusi. Vnk palika lēns kādu laiciņu un vienā vakarā tā arī aizmiga opaps savā mājiņā.
Bet, ja tā baro, tad nedrīkst turēt būrī, lai sirsniņa neaptaukojas.