Man bija perfekti tieši tas pats. Es no visas sirds centos būt lieliska meitene, bet viņš ieturēja tādu pofigismu. Man tas apnika, sāku skaidrot attiecības, mainīt viņu. Sākās "tu mani nemīli" utml slimības, līdz..viņš mani pameta! Es,protams, sākumā pazemojos, teicu,ka viss būs labi lalala. Un tad sapratu, ka esmu vienkārši galīgi pārcentusies, viņš man tā arī pateica- es viņam elpot neļauju bez manas ziņas. Divas dienas es viņam liku mieru, un te pēkšņi raksta,ka nevar bez manis. Draudzenes mani par stulbu sauca, bet es sagāju atpakaļ ar viņu. Un ziniet? Nemaz nenožēloju, esmu laimīga kopā ar viņu, mēs vairs vispār nestrīdamies, jo es viņu vairs neierobežoju, bet tikai papildinu. Ko es iesaku? Atslābsti, baudi laiku ar viņu, nestrīdies par sīkumiem, uztver visu vieglāk, smaidi biežāk- un tev paliks vieglāk. Vīrietim patīk, kad sieviete blakus staro, un pašai patīkami!
Protams, situācijas mēdz būt dažādas, un varbūt viņš vienkārši nav tev vajadzīgs.