Nu ko, rudens depresija vairs nav aiz kalniem, jau tagad lietainajās dienās izjūtu tādu kā nomāktu garastāvokli. Kuram vēl rudens nervu sabrukums nav nekas svešs? Kā tiekat pāri?
Andas - resnas jaunkundzes, kuras rij nepārtraukti saka ka viņas tādas ir jo IR, un ka viņas jāmil tādas kādas ir, tā vietā, lai sapurinātos, saņemtos un kaut ko daritu lietas labā.
(Un atkal šeit nav runa par slimiem cilvēkiem, bet gan rimām)
Saprotu, ka diskusija izvērtās par kaut kādu fufeli, bet atbildēšu uz diskusijas sākuma jautājumu - man personīgi rudens, lietus utt. ir mierinājums. Tāds miers un atslābums beidzot pēc līksmā pavasara un vasaras.
Un ieteikums autorei būtu kļūt par mazāku perfekcionisti, jo, cik saprotu, tad galvenais bēdu iemesls ir skola, darbs utt. Tad nu piekrītu šim:
ervins es domāju, ka tas vairāk saistīts ar peronības tipu nevis vecumu. Man radies tāds iespaids, ka vairāk depresijas un sabrukumi ir tiem cilvēkiem, kuriem augstas prasības pret sevi. Cilvēki arī 40 gados var būt pofigisti un visu uztvert vēsi.
Jāsaprot, ka ne vienmēr viss var būt perfekts un jāatlaiž savas prasības pret sevi un savām spējām reizēm zemāk.
2542
