Sveikas!
Iztiksim bez nosodījuma. Tas nav vajadzīgs ;)
Problēma tāda-
Nespēju vairs apstāties, esmu atkarīga no amfetamīna, kokaīna. Lietoju 4 gadus. Jūtos sagrauta, gan fiziski, gan morāli!
Nevaru, negribu bez :( Šobrīd 3 diennaktis neesmu gulējusi. Staigāju kā zombijs, ik pa laikam vajag atkal, lai nesabruktu.
Jūtos viena, tepat, kaut kur Rīgā. Ārpus sabiedrības, ārpus cilvēkiem.
Bez darba, draugiem, radiniekiem. Tā ir mana šodiena jau vairākus gadus.
Vēlos satikt kādu meiteni, vnk parunāt, pastaigāties. Man nav vajadzīga glābēja , padomdevēja. Vnk kāda, kura nelieto, kurai patīk runāties, dalīties domām, pastaigāties. Gribu runāt par mūziku, zīmēšanu, apģērbu, kurpēm, smaržām, vēl daudzām citām lietām. Gribu izlauzties, satikt normālu cilvēku. Sajusties kā senāk, bez liekulības un meliem, pavisam īsi un vienkārši.
Man ļoti patīk zīmēt, senāk spēlēju ģitāru.
Nepatīk, ja apkārt ir daudz cilvēku, jūtos slikti, nespēju iekļauties pūlī, kompānijās, man tā ir panika. Nekas nav pret pasēdēšanu kafejnīcā, klusā vietā. Bet kur ir liela drūzma, kur visi ir tuvu viens otram, grūti dzirdēt, saprast, tur manis nav!
Jā es esmu savādāka, uzvedos savādāk, Tu to pamanīsi.
Mani sauc Marika, 22 gadi, neesmu lipīgu slimību pārnēsātāja. Maza, sīciņa, tumšmataina meitene. Vienmēr cenšos skaisti apģērbties, sakopties. Esmu mierīga, klusa. Bet nebaidos runāt.
Dzīvoju Juglā, netālu no alfas. Varbūt kāada ir no turienes?
Mīlu suņus, nav pretenziju pret dzīvniekiem. Neciešu spožu sauli, karstumu.. Patīk vējšs, lietus, nakts. Nepatīk aukstās ziemas. Nepatīk rītausma.
Neesmu badā, neubagoju, neko nepārdodu, nezogu, nepārdodos, neesmu nevienam parādā.
Runāju krievu, latviešu valodās.
Nepārmetiet, diskusijā neiesaistīšos.
P.S
Atvainojos ja ir daudz kļūdas, ja grūti saprast, sen nav rakstīts, sen nav domāts latviešu valodā.