Man vienīgajai tas neliekas normāli

Es neredzu problēmu tajā, ka vecāki palīdz bērnam, ja viņiem ir tāda iespēja. Problēma parasti ir bērna attieksme. Man ir vairākas labas paziņas, kurām pa dzīvi nav citu ambīciju kā vien iztērēt pēc iespējas vairāk naudas. Vecāku pienākums ir ik pēc 2 gadiem nopirkt jaunu telefonu, jo iepriekšējais jau novecojis, apmaksāt izklaides braucienus, jo mācību gads beidzies un iekārtot darba vietās, jo viņi to var. Protams, mani tas neuztrauc līdz brīdim, kad es dzirdu sašutuma pilnu "Tu nebrauksi ar mums uz Turciju tusēt? Paprasi tak vecākiem naudu un braucam!".

Problēma daudziem bērniem ir tas, ka viņiem šķiet, ka vecāki viņiem ir kaut ko parādā. Parādā neviens nevienam nav, ir jāmāk novērtēt labā griba.

Visā šajā diskusijā es apbrīnoju vienu - katram ir sava taisnība un visi citi ir muļķi. Es studēju līdz 24 gadu vecumam un strādāt sāku tikai 23 gadu vecumā. Un kuram no Jums ir tiesības teikt, ka esmu slinka? Kas tie par murgiem, ka ar vecāku atbalstu visi kā viens pamācās vienu smestri un pamet? Kurš te, mani nezinot, izdomāja, ka esmu izlutināta? Es izvēlējos vairāk laika tērēt studijām. Manā jomā tajā laikā bija krīze un darbu atrast nevarēja. Es zināju, uz ko es eju un jā - semestra laikā negribēju strādāt par Rimi kasieri, jo studēju inženierzinātni, kur gribēju būt starp labākajiem, nevis darbā nomocīta izvilkt eksāmenus uz knapām 4 ballēm. Kurš no Jums un kādā sakarā var man pārmest, ka nestrādāju no 13 gadiem algotu darbu? Ar kādām tiesībām? Un arī savam bērnam es palīdzēšu un atbalstīšu, ja redzēšu, ka viņam ir mērķis. Nevajag visus bāzt vienā maisā un padarīt par deguna urbinātājiem tikai tāpēc, ka neskrien bez vajadzības tērēt savu laiku par kapeikām, ja var attiecīgo laiku veltīt savai attīstībai. Muļķīgi teikt, ka man tāpēc nav sajēgas par darbu un nav norūdīts raksturs - es to pietiekami norūdīju gan bērnībā (nesēžot pie TV, bet palīdzot lauku darbos vecvecākiem), gan mācību procesā, gan arī uzsākot darba gaitas vēlākos gados. Iesaku pievērsties savām dzīvēm - kaut kā neizskatās, ka tā darba pieredzes bagātība te kādu padarījusi laimīgu, ja jau jāuzsāk šāda veida diskusijas.

Pievienojos katram Kristas vārdam! ;) Manuprāt tur vairs nav ko piebilst. :)
Un autore izskatās pēc troļļa, uztaisīja diskusiju un pati neko neierakstīja! :D Būtu pastāstījusi par sevi, cik viņai gadu un ar cik eirām mēnesī viņa palīdz saviem vecākiem! :D Varu saderēt, ka ne ar cik... Bet nu tas tā :)

Un ,ja normāli palīdzēt BĒRNAM līdz 40 gadiem, tad mazliet jāiet pie psihologa. Jā, bērns ir bērns visu mūžu, bet nu tas nenozīmē, ka viņš tiešām IR BĒRNS, tam bērnam tak ir savi bērni, kas jābaro.

Nekur nav rakstiits,ka kaada uztureetu savu 40gadiigo beernu pilniibaa. Runa ir tieshi par to,kapiemeram,studijas apmaksaatu un iespeejams nopirktu daargaaku auto dzimshanas dienaa,ja to var atljauties. Es to neuzskatu par neko aarkaarteeju,jo dariitu pilniigi taapat. Manaa gjimenee dot un njemt iet abos virzienos,taapeec arii neviens 18 gados mani nemeta ara no dziivoklja iet baudiit suuro dziivi,esmu par to pateiciiga vecaakiem.
Taapat zinu mammas,kuras jau tagad kraaj naudu beerna studijaam,lai beerns peec tam var veltiit laiku maaciibaam un atpuutai nevis veel rauties nakts mainjaas un staigaat kaa zombijs,lai vareetu Zappingaa uz akciju sev nopirkt shalli. Es neapbriinoju tos studentus,man driizaak vinju ir zheel,ka vinjiem tiek atnjemta jauniiba.

Agrak, ta pat ja bija,ka berns pats pelnija naudu stradajot kartupelu vagas,vai darot kadu citu lauku darbu, vins tad vismaz sanema ,manuprat normalu naudas summu ,lai varetu sev nopirkt,to ko velas. Sajos laikos,berns ja ko strada , tad vinam atmet kkadus grasus,pa ko sev letakos apgerbus nopirkt un viss. Agrak 5 LS bija tada liela nauda,bet taga ta ka ir euro,tad 5 euro ir piens maize desa un viss 5 euro nav. Un pec vidusskolas,tapat uzreiz nedabus darbu ar lielu attalgojumu. Musdienas paskatoties uz cenam var jau saprast, kadel vel 20 gadigam bernam materiali un finansiali japalidz. Piens kas, agrak maksaja 0.36 sant tad taga maksa 0.89 centi, vai maize 0.16 sant vesels kukulis,taga maksa 0.80 centi. Nerunajot jau pa visu parejo.

Nazīc, es visus studiju gadus strādāju, neuzskatu,ka būtu kaut kā īpaši apdalīta jaunības baudīšanā. Vienmēr bijušās ballītes ar darba kolēģiem, kuri tādi paši studenti. Dzīvoju ar studentiem kopā, kur visi strādāja, bet ballītes dzīvoklī bija bieži. Viss taču atkarīgs no cilvēka, ir cilvēki, kuri mīl tusēties utt., nu viņi to darīs, neskatoties uz to, ka ir darbs vai uz to, ka ir studijas. Laiku var atrast visam, ja grib. Es tiešām nesaprotu, no kurienes tas uzskats, ka tad, ja jaunietis strādā viss, pieaugušo dzīve ir klāt, jaunība ir mirusi, grūta un sūra dzīve, tā tak nav. Tas, cik daudz jaunība tiks izbaudīta, atkarīgs no paša cilvēka.

Ir gan! Izlutināts,viņš nezinās naudas nozīmi,cik grūti to ir nopelnīt. Bija pat viens miljonārs,kurš dēlam neko neatstāja un visu atdeva labdarībai. Kāpēc? Jo viņš dēlu patiesi mīlēja un negribēja,lai viņš aiziet nepareizo ceļu(narkotikas,dzeršana utt),

Vispār jau tiešām vajadzīgs normāls vidusceļš. Uzskatu šādu rīcību par galējību, kas robežojas ar muļķību. Turīgiem vecākiem tieši ir iespēja izaudzināt labu sabiedrības locekli-iedot bērnam labāko izglītību, paplašināt redzesloku etc. Protams, ar kontroli-sponsorēt tikai to, kas nāk par labu bērna personībai.
Aizsūtīt uz makdonaldu "visu sasniegt pašam" vēl nav garantija, ka tas arī realizēsies.

Pārāk šikām mašīnām un bezgalīgiem tusiņiem varbūt arī nav īsti jēdzīgi tērēties, jo diez vai tas spēj jaunieti stimulēt kļūt pašam veiksmīgam un patstāvīgam, tā vietā racionālāk ieguldīt labā izglītībā, piem., kādā ārzemju koledžā

Šis ir ļoti, ļoti diskutablts jautājums, kur taisnība nav nevienam. Pat ļoti gribēdams cilvēks, ja nedzīvo tuvumā skolai, nespēj ar dienas grupu izmācīties augstskolā ar labām sekmēm un strādāt pusslodzes darbu, lai apvienotu ar mācībām un vēl aizbraukt mājās, jo dienas laikā vienkārši nav tik daudz stundu!
Reāls piemērs - lekcijas no pus12 līdz 5, darbs centrā, tātad 15min ar sabiedrisko jau un vēl ar kājām līdz darba vietai, no pus6 līdz 10 vakarā, kas ir 4,5 stundas, piemēram. Darba vieta jāaizslēdz un jāpaspēj aizskriet līdz autobusa pieturai, jo autobuss iziet 22:25. Ja nokavē autobusu, paliec rīgā uz ielas, tas ir pēdējais, kurš dodas mājup.
Ikmēneša alga rupji 200eur. Mājās esi pus12 naktī, ieej dušā un dodies gulēt. Piecelies 7, nomazgājies, pildi mājasdarbus un neaizmirsti vēl paspēt pus10 uz autobusu, lai paspētu uz lekciju pus12. Pus11 nevari braukt, jo pastāv ļoti liela iespēja nokavēt lekciju sākumu, bet gribas būt apzinīgam studentam un pelnīt labas atzīmes.
Autobusa cena dienā ir rupji 3,50. Sabiedriskais transports, ja ir bijis laiks noformēt atlaidi, eiro laikam, nezinu. Faktiski, tu 5 iztērē dienā, lai nenomirtu slāpēs un atbrauktu uz skolu. Ar 200 eur mēnesī iztērējam 20eur nedx4= 80 eur. Paliek pāri 120. Jāēd IR, savādāk ne pastrādāsi, ne atčuhnīsies, ka jāmācās. Atņemam vēl 5eur dienā, lai būtu pilnvērtīga ēdienreize ar dzērienu un otro, kas ir vēl 80 eur. Pāri paliek 40. Kojas rupji maksā 55. Un viss. Ballīte!

piekritisu ka nav viegli atrast labi atmaksatu darbu + ja vel stude tad kreditu maksat, transports, ire, jeb kojas. + paest, vel higienas preces.


ipasi ta meitenem kuras ir vienas ir dubultgruti.

vecakiem ja ir labs darbs un taa nu kapec lai neatbalstitu?

Man liekas, ka tādas kā autore ir vai nu no vecāku kakla uz vīrieša kakla pārnākusi vai nu visu dzīvi situsies kā pa nātrēm un nesaprot, kāpēc citi tā nedara.
Esmu ievērojusi, ka tikai tādi cilvēki izsaka šādus pieņēmumus un ja agrāk vairāk bija otro variantu cilvēku, kurus var vēl kaut cik saprast, tad tagad populārākais ir pirmais tips, par kuriem gribas ierēkt - no vecāku mājām pārvākties pie puiša mājām un dzīvot no puiša līdzekļiem (vai ok, ja šis puisis nav jau "papucis" ar savu biznesu, tad pielaidīgākā variantā dalīt visu ar 2). Bet ne visiem 20 gados ir vīrieši blakus, kas var nodrošināt visu, vai vispār attiecības.

Un par tām nātrēm.. Katram savs krusts dzīvē nesams, ne visiem vajag tik smagus dzīves ceļus iziet, tāpēc nosodīt nevajag.

Man nav saprotami, kā cilvēks 19-20 gados, kad beidz vidusskolu (es, piem, beidzu tieši tik gados vidusskolu un mani klasesbiedri arī), var sākt sevi nodrošināt. Ar darbu Maximā? Jā, ok, bet kur laiks studijām? Ne visi studē fakultātēs, kur jāierodas divreiz nedēļā uz mācībām. Nevar savu dzīvi pielīdzināt citu dzīvei.