Man vienīgajai tas neliekas normāli

Elizabete +++
Man liekas, ka viss slēpjas konkrētā jaunieša attieksmē. Man ir 20, studēju un dzīvoju pie vecākiem. BET daru to tikai tāpēc, ka visai manai ģimenei izglītība ir prioritāte. Tiklīdz pabeigšu bakalauru un sākšu strādāt (un zinu, ka to darīšu uzreiz pēc studiju beigšanas), dzīvošu atsevišķi un pati sevi uzturēšu. Bet laidz tam nedomāju, ka ir nepareizi, ka vecāki man palīdz. Zinu, ka strādāt nāksies vēl ilgi, ilgi, tāpēc gribu jaunībā atpūsties vēl, lai arī cik briesmīgi un savtīgi tas te kādai izklausītos. Turklāt, studēju budžetā + saņemu stipendiju, tā kā savus personīgos tēriņus (apģērbs, kosmētika, ballītes, ēšana ārpus mājas, transports) apmaksāju pati. Tā kā sanāk, ka vecāki manksā tikai par manu pajumti un ēšanu. Nesaskatu tajā neko traku, jo zinu, ka tad, kad viņiem tas būs nepieciešams, palīdzēšu arī finansiāli.
Slikti un nepareizi, manuprāt, ir tad, ja jaunietis uzskata, ka varēs dzīvot pie vecākiem, cik ilgi vien gribēs un visu naudu vienkārši notriekt. Ir, protams, arī tādi indivīdi, bet lūdzu nesaukt visus par tādiem.

Tad, kad vīrieši/ puiši gāja armijā, tad bija citi laiki, tad arī daudzi sievietes strādāja kolhozā, kur diezgan labi arī varēja sapelnīt, cik man stāstīja. Tagad tā nauda. Pat ja jaunietis atrod darbu, piemēram, kādā veikalā, tad tā ir minimālā alga, ar ko mūsdienās nevar tik pat kā izdzīvot, kur nu vēl atbalstīt vecākus finansiāli.

Bet es zinu vienu puisi, kuram ir pāri 20 gadi un viņš katru mēnesi vecākiem dod naudu, lai gan vecāki abi ir strādājoši ( gadi ap 45 abiem). Nedomāju, ka tas ir pareizi. Jo viņš patiešām raujas darbā, pats grib iekārtoties pēc iespējas labāk, domā par savas ģimenes dibināšanu, taču vecāki, cik zinu, ļaunprātīgi izmanto, ka viņš dod naudiņu. Tā kā gadījumi ir dažādi. :)

Diferenta, bet ir taču cilvēki, kuri strādā, bet tāpat galus nevar savilkt kopā. Mans draugs arī dod saviem vecākiem naudu, lai gan vecāki dzīvo lielā privātmājā, abi strādā, no malas jau liekas, ka biezie, bet māja celta uz kredīta, ar krīzi samazināja algas. Draugam arī nedaudz pāri 20.

Būtu interesanti uzzināt, vai tie, kas uzskata, ka finansiālu atbalstu no vecakiem nedrīkst pieņemt tapat uzskata arī par atbalstu no vīra, mīļotā?

Ja nē, tad kāpēc? Kapēc no vecakiem atbalstu pieņemt ir amorāli, bet no vīra normāli?

20 gados palīdzēt vecākiem ir visai nereāli, jo tad tikai mācās, un ja var arī strādā un pietiek tikai studijām un pašam, pašam nepieciešamākajam. Man arī vecāki maksā par studijām, dod naudu, a kas tur tik slikts? Izlutināta es neesmu, vienkārši simtprocentīgi nododos studijām un es nesaskatu neko sliktu, ja vecaki atbalsta, kad studē, protams ja tas ir iespējams! Un kad jau pabeidz augstskolu, strādā labi atalgotu darbu, tad var palīdzēt vecākiem... Nevajag bāzt degunu svešos makos, nav jāskatās uz to, kā citi dzīvo, katra situācija ir savādāka!

es 20 gados studēju un dzīvoju tikmēr pie vecākiem, alga bija pietiekami liela, lai iedotu kādu naudu arī vecākiem. ;) protams, ja dzīvotu citur, tad nebūtu iespējams.

Aarzemees ir pilniigi citaadaak. Beerns pats njem krediitu (arii dziivosanai) un vecaaki (pat, ja turiigi) iipasi nepaliidz. Labi, varbuut nopeerk pirmo auto vai taa, bet nu cilveeks ciinaas pats, kaa tad citaadaak iemaaciisies nostaaties uz savaam kaajaam, ja ne izjuutot dolaara veertiibu.

Kuraas aarzemees? Manaas aarzemees ir taapat kaa Latvijaa, ir kas ciinaas pashi, ir bagaato beerni, kas nedara neko, tikai studee tiesiibas un ir bagaato beerni, kuri arii straadaa.

Un pilniigi piekriitu kristas teiktajam, ka vecaaki, kameer nav veci, tieshaam jau nu nebuutu jaauztur

Man patiik paliidzeet saveejiem ,bet taa tomeer ar meeru.Esmu sapratusi -ja dod cik prasa:Dtad zuud tai dotai naudai veertiiba...Man patiik ,ka pasi mazliet straadaa arii-to kas gruuti naacis ,taa "nenoplivina"!
Es negaidu atpakal neko-man patiik paliidzeet,dodu no sirds!Jaapaliidz gan jauniem ,gan veciem-es dziivoju ar domu,ka zaarkaa naudu nepanemsu liidzi.Nespeeju dziivot "zali",ja zinu,ka maneejiem Latvijaa neiet.

Sievietēm pauti un ambīcijas kā napoleonam. Puiši nav tik lecīgi, bet mēs arī nevaram ne studijas ar darbu apvienot, ne bagātus boyfriendus sev sazīmēt. Es nevaru.

Nezinu, kā citi , bet es maksātu par skolu savam bērnam arī 40 gados ,ja man būtu iespēja , bet man ir pavisam savādāka ģimene nekā vairumā , mani vecāki pat no manis centu neņemtu un es nevaru iedomāties ,kam būtu jānotiek ,lai es no meitas ņemtu naudu , drīzāk es piemestu viņai ,lai aizbrauc ceļojumā ...;) bet es laikam piederu pie tiem izlutinātajiem cilvēkiem :)

es maksātu par skolu savam bērnam arī 40 gados ,ja man būtu iespēja

+++
Beerns paliek beerns arii 40 gados. Un,kas taa vispaar par domaashanu-kaa paliek 18 gadi taa vagaa iekshaa lai rukaa un dod senchiem naudu! Beerni jaaudzina,jo tos grib,nevis lai ir kas 18 gadiem naudu dod. (t)

Nopietni atbildot uz tēmas pieteikumā izvirzīto problēmu, uzskatu, ka ļoti daudzi jauni cilvēki arī tā gribētu dzīvot - paši maksāt par studijām, dzīvot kopā ar otro pusīti savā miteklī, un vēl palīdzēt vecākiem, arī uzdāvināt ceļojumu uz Taizemi vecāku sudrabkāzās. Gribas moments ir, nenoliedzami. Arī šeit forumā var lasīt, ka ļoti daudzas jaunas sievietes patiesi novērtē un mīl savus vecākus. Tas, ja nav iespējas ieripināt kapeiku kontā, neko neizsaka par personas vērtību sistēmu, ģimeniskumu.

Manā paziņu lokā nav tādu cilvēku, kādus min autore.

Ir tādi, kas studēja un strādāja, ir tādi, kas tikai studēja un sāka strādāt pēc studiju pabeigšanas, bet nevienam nekādas ekstras netika nodrošinātas.

Pati sāku strādāt pastāvīgā darbā pēc bakalaura iegūšanas (līdz tam bija tikai darbs vasarā + prakses).
Mani vecāki uzskata, ka bērnam, kamēr studē, ja ir tāda iespēja, nav jāstrādā, jo studijas ir viņa darbs.

Kopš studiju pabeigšanas vecāki nekādu finansiālu atbalstu nesniedz, arī es viņiem materiāli nepalīdzu, jo mūsu ģimenē tā nav pieņemts. Vecākiem pašiem ir ienākumi, līdz ar to mana nauda nav nepieciešama.

Man vecāki deva naudu dzīvošanai, kad studēju bakalauros, bet tas bija ar noteikumu, ka būšu budžetā.
Tā nu visus piecus gadus biju budžetā un viņi man deva dzīvošanai, kas bija 120 Ls/mēn + bija vēl stipendija par atzīmēm trīs gadus katru mēnesi 70 Ls.
Ar šo naudu maksāju visu - par kojām, ēdienu, apģērbu, izklaidi, studijas materiāliem, sabiedrisko transportu. Pēdējā gadā, kad tiku pie auto, arī par mašīnas uzturēšanu no šīs naudas maksāju.

Neesmu izlutināta, esmu vecākiem pateicīga par milzīgo atbalstu ko viņi man sniedza, jo paralēli mācībām īsti nebija iespējams strādāt tā, lai atzīmes noturētu tik augstā līmenī, lai nodrošinātu budžetu.

Pēdējā kursa beigās sāku strādāt savā nozarē ar labu algu, kopš tā brīža no vecākiem neesmu ņēmusi ne kapeiku!

Nezinu, kā citi , bet es maksātu par skolu savam bērnam arī 40 gados ,ja man būtu iespēja , bet man ir pavisam savādāka ģimene nekā vairumā , mani vecāki pat no manis centu neņemtu un es nevaru iedomāties ,kam būtu jānotiek ,lai es no meitas ņemtu naudu , drīzāk es piemestu viņai ,lai aizbrauc ceļojumā ... bet es laikam piederu pie tiem izlutinātajiem cilvēkiem

Labi uzrakstīts! Arī mani vecāki no manis neņem naudu un es pat nezinu, kādai situācijai jānotiek, lai viņi to darītu. Uzskatu, ka katrs dzīvo pēc savām iespējām, līdz ar to šausmināties par citu makiem un kā viņi tērē to saturu, ir diezgan nevajadzīgi, jo tie, kuriem ir savādāk, diez vai to spēs saprast..

Un,kas taa vispaar par domaashanu-kaa paliek 18 gadi taa vagaa iekshaa lai rukaa un dod senchiem naudu! Beerni jaaudzina,jo tos grib,nevis lai ir kas 18 gadiem naudu dod.

Oi, es zinu vēl labākus gadījumus, kad pēc 18 gadiem pasaka, ka laiks tā kā būtu pamest vecāku mājas un stutēties dzīvē pašam - studēt un strādāt ir obligāti, ja nu ir kāds ĀRKĀRTĒJS gadījums, vecāki kaut ko iedošot, bet uz viņiem, lai necerot, jo viņiem nav naudas. Un to nebūt nesaka cilvēki no trūcīgām ģimenēm.

Labi uzrakstīts! Arī mani vecāki no manis neņem naudu un es pat nezinu, kādai situācijai jānotiek, lai viņi to darītu.

visticamāk finansiālām grūtībām;)

20 gados vismaz butu jabut kadam pagaidu darbinam.Jasak sevi stutet uz kajam.Lai palidzetu gimenei..Domaju,ka var ap kadiem 25.

Man ir tā, ka studijas katru gadu paliek arvien vairāk un grūtākas. Var palīdzēt, kamēr sāk dzīvot citā pilsētā, iepazīst, ko nozīmē studēt utt., bet nu visus studijas gadus. Nav bik pa traku? Idejiski man vajadzētu palīdzēt 4. kursā, kad lekciju saraksts ir pārbāzts. Ja augstskola tiek beigta 23 gados vai vēl vairāk, bet nekad dzīvē nav strādājis, tas tā savādi, jo nu galu galā 23 gads - tas taču ir pilnīgi pieaudzis cilvēks, kurš var dibināt savu ģimeni. Bet nu tie ir tikai mani uzskati, es arī nespētu tikties ar čali, kurš tikai studē, jo nu kur mēs ietu randiņā? Uz hesi?:D

Piemēram, Šlesers jau 22 gados nopelnīja savu pirmo miljonu. :D:D

Un ,ja normāli palīdzēt BĒRNAM līdz 40 gadiem, tad mazliet jāiet pie psihologa. Jā, bērns ir bērns visu mūžu, bet nu tas nenozīmē, ka viņš tiešām IR BĒRNS, tam bērnam tak ir savi bērni, kas jābaro. :D:D