Nu, tagad jau lielāks procents cilvēku studē, līdz ar to "lielā dzīve" sākas ne vairs 18 gados, bet 21 vai 22... Man šķiet, ir labi, ja vecāki var un grib palīdzēt, bet tas jau ir pēc brīvprātības principa. Neko pieprasīt no viņiem nevar.
Es nezinu. Tagad jau daudziem pieaugšana ir "atbīdījusies" par dažiem gadiem. Gribas studēt, gribas pastrādāt, patusēties. Piemēram, kad manai mammai bija tik daudz gadu, cik man tagad, man jau bija vairāk nekā gadiņš. Es nevarētu iedomāties, ka tik ātri izveidotu ģimeni, kaut arī man ir stabilas, vairākus gadus ilgas attiecības.
Domāju, ka arvien biežāk arī pie mums būs sastopams Rietumeiropas modelis, kad cilvēki paši uz savām kājām nostājas praktiski tikai pēc augstskolas pabeigšanas un pirmo bērnu dzemdē nedaudz pirms 30. Tādu piemēru jau tagad ir gana daudz. Es nedomāju, ka tas ir slikti.