Bet, ja tā nopietni, tad, es uzskatu, ka ar mātes statusu šeit nav nekāda sakara. Viss ir atkarīgs no tā, kāda ir pati sieviete. Vai kopta, laimīga, jo to no ārienes var acīmredzot saskatīt! Reti kura turpina par sevi rūpēties un izskatīties kā skaista sieviete ar laimīgu sīko pie rokas un pati smaidīga. Ja es būtu vīrietis, kuram pret bērniem nekas nebūtu, paskatoties uz vairākumu, arī būtu bail sapīties ar sievieti, kurai ir bērni, jo sabiedrības vairākums vienmēr dominē.
Domāju, ka pie mums beidzot sāk parādīties tas, ka par bērnu dzemdēšanu pirms tam ir jāpadomā. Gan finansiāli, gan ģimeniski - nedzemdēt, ja bērnam nespēj nodrošināt nākotni, apģērbt un izskolot, kā arī nedzemdēt, ja nav garantijas, ka audzinās divi. Tātad, pirms laist pasaulē sīkaļu ar galvu pa priekšu, daudzi (šoreiz runāju vairāk par vīriešiem) izvēlas būt stabili karjejā un izbaudīt `labākos gadus` ar skaistu un inteliģentu sievieti sev pie sāniem un tad apsēsties un domāt par bērniem. Tas, manuprāt, ir tikai normāli un saprotami, ja tā ir kāda izvēle.
Būsim godīgi, bērna piedzemdēšana neatver vārtus uz sevis aizmirstību un pilnīgu upurēšanos, lai pusdzīvi slaucītu sīkajam pakaļu. Par sevi nedrīkst aizmirst.
Laikam es vainoju sievietes un par vīriešiem nebrīnos.. :D
2288
