Antidepresanti un lomkas

Varbūt ir vērts nomainīt psihiatru uz psihoterapeitu?
Pati tikko beidzu lietot AD, pirmās divas nedēļās pagāja vienā vienīgā reibonī, bet tagad jau ir labāk. Vienu brīdi jau bija doma atmest ar roku tam visam un ķerties klāt zālēm, bet, par laimi, izturēju.

Ir daži varianti:
1.Neizmet zāles, ieslēdzies un izbaudi lomkas - dzejo, klausies mūziku neko nedomājot
2. nesamazini devu
3. vērsties pie kāda speciālista/iem - pie psihaloga, psihoterapeita noskaidrot no kā tas viss cēlies, motivācija utt
4. Sāc darīt ko jaunu,kas neliek daudz domāt.

VARBUT KADS VAR IETEIKT LABU PSIHIATRU?

Vero, kurā pilsētā?

Man vienīgajai neliekas normāli, ka štrunta veģetatīvajai distonijai izraksta tik stiprus antidepresantus, pēc kuriem ir tādas lomkas kā pēc amfetamīnu vai koka šņaukšanas?
Mīļās meitenes, Jūs neesat neko dzirdējušas par dabiskiem līdzekļiem, kas palīdz daudz labāk par šitiem ķīmiskajiem štruntiem, pēc kuriem var būt ne tikai tādas blakusparādības, bet arī daudz nopietnākas, piemēram, neauglība?
Es vispār nesaprotu, jūs līdzi nedomājat? es zinu, kas ir veģetatīvā distonija. Un tai itin labi palīdz Relaxen, Lucetam, piparmētru, kumelīšu tējas, aktīvs sporta veids, veselīgs dzīvesveids utml lietas. Jādomā arī līdzi tam, KO jums izraksta, nevis tupi jāseko līdzi. Ne visi ārsti ir ieinteresēti jūs izārstēt.

interesants tev dakteris, VD del izraksta smago artileriju un tu lieto jau 3 gadus, nemaz nepalidzot tev atmest. ari man ir VD, bet pec kartejas lekmes iedeva paris tabetes uz cetram dienam, un piekodinaja lai ilgak nelietoju, atri rodas atkariba. palietoju, nomierinajos un lekmes nav vairs jau 2 gadus bijusas.

enija

tev ir taisniba. bja doks kurs mani velejas uzsedinat uz tabletem ilgstosi, bet es atri sapratu, ka tas vinja klinikai gandriz ka bizness. vajag, nevajag, dod tik.

man lti labi palidzeja dazadas teresko teejas, nerviem, labam miegam. tas pats piens ar medu pirms guletiesanas, atri iemigu.

Beibe.Marta tieši tā! Tie ārsti gluži vienkārši pelna procentus no tām zālēm, bez tam tā ir tīrākā nāve, antidepresanti ir visbriesmīgākais, ko var izrakstīt.
Patiesību sakot to ''slimību'' (visbiežāk tā rodas gluži vienkārši pēc stresa, teiksim tā, stresa blakusparādības), var izārstēt ar labu miegu, atpūtu, mieru un, kā jau minējām, zāļu tējām.

Maini ārstu. Ir jābūt ārsta noteiktam grafikam devas samazināšanai. Man sākumā samazināja devu, pēc tam pārgāju vispār uz citām - vieglākām un dabīgām un vēl pēc laiciņa iztiku jau bez. Man šķiet dīvains dakteris, ja uzskata, ka ar tādām ripiņām vari dzīvot visu mūžu.

Es 3 gadus lietoju SEROXAT - 1/2 tab. no rīta. Mana veģ.dist. izpaudās kā vēdergraizes pie māzākā satraukuma. Dažreiz vēders sāpēja šausmīgi. Līdz ar to nevarēju lietot sabiedriko transportu, izvairījos no teātriem, koncertiem, jo jebkurā brīdī tas varēja sāksties.
Tad pāris reizes biju pie psihoterapeita. Kaut arī sapratu, ka problēma ir galvā, tomēr pati nespēju to visu nekā ietekmēt. Man izrakstīja SEROXAT. Tā nu ilgstoši lietoju. Pamazām iestājās pofigs, vēders nesāpēja gandrīz nekad, pārstāju baidīties no vēdergraizēm, kļuvu pašpārliecinātāka. Jāpezīmē,ka no glāzes vīna u.tml. neatteicos - nekādu sliktu ietekmi nejutu.
Nu jā, 3 gadu laikā pieņēmos svarā apmēram par 15 kg.
Vairākas reizes mēģināju atmest SEROXAT, bet nespēju, jo laikam vēl tam nebiju gatava.
Pašlaik atmetu. Izvēlējos atmest uzreiz, jo esmu spītīga (auns kā nekā). Jā, ir drusciņ drebelīga sajūta (kafiju labāk lietot minimāli), vēders arī drusku niķojas, bet tomēr jūtu uzvaras garšu.
Mans viedoklis ir tāds - ja ir nopietni simptomi, kas grauj dzīves kvalitāti, zāles kādu laiku ir nepieciešamas - kā klibajam kruķis.
Tagad ceru, ka viss būs labi. Galvenais - fiziskas nodarbes, tuvi cilvēki blakus, kas zin problēmu un atbalsta, darīt to, kas patīk, pateikties par katru dienu un ticēt.
Mīļie, kurus noķērusi VD, lai man un Jums izdodas VD aizbaidīt tālu prom!
Kad būs pagājis ilgāks laiciņš bez zālēm (tagad tikai 2 nedēļas), padalīšos vēlreiz pieredzē.