No kā baidās jūsu mājdzīvnieki?

Pirms dažiem mēnešiem ar draugu paņēmām paši savu kaķēnu. Tūlīt būs 5 mēneši un visu iepazīst.
Putekļusūcējs neizraisa nekāda emocijas. Ja ir zibens un pērkons, tad sēžu un skatas kas āra notiek. Vakar pirmo reizi redzēja salūtu - 0 emocijas, turpināja gulēt. Epilatoru iekausta un tā pamatīgi. Nebaidās no citiem zvēriem (mājā ir vēl 2 kaķi un liels suns), ar kaimiņu suni pat grib draudzēties. Ūdeni šobrīd pēta, bāž iekšā ķepas un tad purinās, it kā nepatīk, bet tik un tā atkārtoti to dara. Sēž dušā blakus, ja iet mazgāties. Principā, ja bez viņa ieiet vannasistabā, tad sēž un bļauj, līdz kamēr ielaiž. Veļasmašīna viņam ir televizors, citreiz 20 minūtes sēž un skatās. Kukaiņus noķer un apēd, bez izņēmuma. No automašīnām nav bail. Ja notiek kāds pasākums mājās, tad sēdēs un paliks tik ilgi augšā, kamēr pēdejais aizies gulēt. Draudzējās ar visiem - liels, mazs.
Vēl gan nav redzējis ziemu, varbūt no sniega būs bail.
Protams, ja dzirdz pirmo reizi, tad it kā sabīstas, bet līdz kamēr saprot kas tas ir, tad diezgan vienalga.

Mana mince baidās no skaļiem trokšņiem. Ja kāds skaļi dziedās vai klausīsies mūziku, saviebsies un aizkries uz otru istabu un gulēs zem gultas.
No putekļu sūcēja viņai ir paranoja. Ja ieraudzīs, ka es tuvojos putekļu sūcējam (vēl pat neieslēgtam), tad skries prom ko kājas nes. Vienā dienā nebiju attaisījusi otras istabas durvis (viņa tur lien zem dīvāna, kur putekļu sūcējs netiek klāt) un viņa ,nezinādama, kur slēpties, uzlēca uz palodzes un mēģināja noslēpties aiz puķu podiem.. Drausmas. viņa trīcēja, visi puķu podi pa gaisu, ar nagiem logā ieķērusies..

Vēl viņa ciest nevar transport case. Kā saprot, ka grib likt iekšā, pazūd un slēpjas. Šitā vienu dien nācās meklēt 20min.. bija paslēpusies aiz skapja. Pat tad, kad ieraudzīju, stāvēja nekustīgi un izlikās, ka viņas tur nav :D
Vispār viņa man ir baigā preilene, ar savu raksturiņu :)

Viņai riebjas vannoties, bet ūdens patīk. Dzer no tekoša krāna un sēž vannasistabā tad, kad kāds iet dušā :D

Mūsu suni nu galīgi nevar nosaukt par gudru, bet pie visām skaņām spalva ir gaisā un ejot pie siksniņas ir nu ļoti drosmīga :D
Bet tā viņai ir uznācis bēgšanas sindroms no straujām mūsu kustībām, kad skraida apkārt. Mēģina skriet, bet nagi pa laminātu tā slīd,ka viņa tikai tirinās uz vietas, bet nekur netiek :D Un vēl viņai ir dīvainas dusmas uz acetonu.

No negaisa un daķšiņām,karotēm.

Mans suns baidas no puteklusuceja un veja,mazgasanas... :D

Tik mīļa diskusija! Man pašai nav dzīvnieciņa, bet es lasu, smejos un iztēlojos, ka man ir. :)

Puisim ģimenes mājās ir sunītis, kurš bieži mēdz patvaļīgi izskriet uz ielas un, kad saucam viņu atpakaļ, tad viņa apstājas, skatās uz mums un saplok pie zemes. Tad varam saukt, cik gribam - klāt nenāk, pavisam nokaunējusies. Nebaidās jau, neviens viņai pāri nedara, bet samulst kā maza meitene. Ja suņiem būtu vaigi, viņa būtu sarkana kā maza bietīte, liekas.

Kaķis baidās no citiem kaķiem.
Suns baidās no krūzēm un fotoaparātiem. Līdz ko paņem fotoaparātu tā viņš bēg prrom :D

Man ir divi suņi. Lielais suns baidās no negaisa, skaļa trokšņa un salūta, bet lai cik smieklīgi tas būtu mazajam žurkulim ne no kā nav bail. Negaisa laikā sēž ārā un izskatās baigi laimīgs, kamēr lielais suns slēpja koridorā. :D

Mademoislle- smejos par memmiti :D manejais tads pats :D