Pati par sevi komunikācijā esmu ļoti atvērta, ekstraverta, varu runāt ar jebko par jebko, daļēji varbūt tāpēc, ka profesija tāda, kur tas ir jāmāk ļoti labi. Bet kaut kur tuvāk, dziļāk ielaist savā dzīvē- uzreiz kaut kāds bloks. Vienkārši negribās un viss, nezinu kāpēc. Bija/ir 2 ļoti tuvas draudzenes. Drīzāk bija. Es jutu, ka sāku augt, bet centos to ignorēt, līdz vienā brīdī sapratu, ka mums nav nekā kopīga, es esmu attīstījusies, bet viņas palikušas tur,kur bija un viņas mani nesaprot, savukārt man ir neinteresanti. Protams, ka ik pa brīdim sazinos ar kādu, satiekos, dibinu kontaktus ar jauniem cilvēkiem, bet man liekas, ka vairāk daru to pienākuma pēc, jo tā taču ir veiksmīgas dzīves sastāvdaļa- burziņi, tikšanās ar draugiem, tad nu mēneša norma jāizpilda un jāsocializējas.
2133
