Vai Tu māki draudzēties?

2133

Reģ: 09.05.2011

Mums ar draudzeni izveidojās diskusija par tēmu cik draudzīgas esam.Viņa ir no tiem cilvēkiem,kas var iepazīties ar sētas stabu.Es toties vienmēr jūtu cilvēkus un ne ar visiem vēlos draudzēties.Viņa man teica,ka es vienkārši neesot atvērta.Man šķiet,ka tā gan nav,jo starpība starp mums ir tā,ka man ir maz,bet labi draugi un maz paziņu.Viņai apmēram tik pat daudz draugu un daudz paziņu.Komunicējam ar cilvēkiem abas un ikdienu.
Pati par šo tēmu esmu iedomājusies ik pa laikam.
Kāpēc man tā iet/neiet ar draudzēšanos?
Laikam jau tas,ka pati ar savu dzīvi esmu pietiekami aizņemta man nav vajadzības pēc draugiem ik dienu.Šis laikam ir īstais iemesls.
Nav jau tā,ka man nav draugu...Tikai ar gadiem vecās saites nostiprinās vai sarūk un vietā jaunus cilvēkus atrast nav viegli..Un paliek aizvien grūtāk ielaist savā dzīvē...

05.08.2014 15:18 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

viltigalapsa
Ai kā tevi saprotu, man ir tā pat ka ar daudziem pat nevēlos iepazīties jo jūtu ka tas cilvēks ir nevēlams un arī tas ka vecie draugi mēdz pazust, kur aizbrauc, izmainās un tad atrast citus vietā, reāli nav viegli, bet tai pašā laikā nav ar tā ka meklēju.

05.08.2014 15:25 |

viltigalapsa

2133

Reģ: 09.05.2011

Niss Joker - Viskumjākais bija tad,kad man šis bija jāskaidro mammai.Likās jau,ka mamma taču mani vislabāk saprot.Tomēr izrādās,ka pati sevi tikai vislabāk varu izprast..

05.08.2014 15:27 |

zno

136

Reģ: 03.08.2014

mammas nav gudras, jo mammas ir sievietes. / Plutons/

Cilvēki kļūst pārāk izvēlīgi pret cilvēkiem ko iepazīstas un tas ir ļoti slikti. Tās ir bailes un aizspriedumi. Man ir bijuši cilvēki dzīvē, ar kuriem nekad tāpat nebūtu veidojis kontaktu, bet tā sagrozijās un tiešām esmu priecīgs kā tā. Iepazinu citu redzējumu/ lidojumu un padarīju sevi tikai dziļāku un saprotošāku.
Redzēt kādu labu, citi sliktu ir iedomība. Iesaku izaicināt sevi, iepazīsties ar tiem, ar kuriem nevēlies - pēc pieredzes - no sākuma sev teiksi "es taču zināju", bet tālāk sāki saprast vairāk.

05.08.2014 15:37 |

ezis

349

Reģ: 29.01.2009

Nav jau tā,ka man nav draugu...Tikai ar gadiem vecās saites nostiprinās vai sarūk un vietā jaunus cilvēkus atrast nav viegli..Un paliek aizvien grūtāk ielaist savā dzīvē...

Man ir tieši tas pats, bet es esmu ļoti piesardzīga draugu ziņā (ir gadījies apdedzināties) un kuru katru nemaz savā dzīvē ielaist negribās.

05.08.2014 15:39 |

womankind

13903

Reģ: 18.02.2010

Domāju, ka māku gan, bet nu tad, ja gribu. Pamestības vai vientulības sajūta mani nemēdz piemeklēt.
Bet es zinu, ka te ne vienai vien esmu radījusi nedraudzīga un neiecietīga tēla iespaidu, laikam jau tāpēc, ka negribu :D

Ko nozīmē:

Laikam jau tas,ka pati ar savu dzīvi esmu pietiekami aizņemta man nav vajadzības pēc draugiem ik dienu.Šis laikam ir īstais iemesls

Man drīzāk rodas jautājums, kas tad tā par dzīvi bez draugiem? Manuprāt, vērtību dzīvei piešķir kopā pavadītais laiks, dalīšanās emocijās, pieredzē, iespaidos. Kopīgi pasākumi, piedzīvojumi, kaut vai nekā nedarīšana.
Kas TIK aizraujošs var notikt tajā "pietiekamajā" aizņemtībā?
Drīzāk izskatās pēc atrunām un mierinājuma meklēšanas, jo kkas labi nav, ja izveidota šī diskusija.

05.08.2014 15:39 |

piparene

10290

Reģ: 29.01.2009

Es protu ļoti labi draudzēties. Parasti arī pirmajās tikšanās reizēs esmu atvērta pret visiem, pēc tam jau lēnām jūtu, ar kuru ir un ar kuru nav pa ceļam. Ar tiem, ar kuriem nav, es neuzturu mākslīgu saikni, jo neredzu jēgu.

Man drīzāk rodas jautājums, kas tad tā par dzīvi bez draugiem? Manuprāt, vērtību dzīvei piešķir kopā pavadītais laiks, dalīšanās emocijās, pieredzē, iespaidos. Kopīgi pasākumi, piedzīvojumi, kaut vai nekā nedarīšana.
Kas TIK aizraujošs var notikt tajā "pietiekamajā" aizņemtībā?
Drīzāk izskatās pēc atrunām un mierinājuma meklēšanas, jo kkas labi nav, ja izveidota šī diskusija.

Par šo piekrītu womankind.

05.08.2014 15:45 |

ērzelis

8187

Reģ: 27.12.2009

Laikam jau māku.
Man ir milzīgs paziņu loks,ar kuru regulāri esmu labā kontaktā,bieži nokļūstu jaunās draugu-draugu kompānijās-nav man problēmu iepazīties.
Ar draugiem,kas nu tiešām ir draugi,draugi ir pavisam savādāk.Man pilnībā pietiek ar trim,tiešām labām draudzenēm,kaut katra savā pasaules galā,tomēr kontakts ir un,laikam ejot, mēs neatsvešināmies.Viņas man ir zelta vērtē.Ar citiem,es nedaudz pafiltrēju,cik ļoti daudz vajag stāstīt,bet tas nav šķērslis.Kopumā man patīk pavadīt laiku lielākās kompānijās un iepazīt jaunus cilvēkus.

05.08.2014 15:50 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

Oi man ar tā ir dzīvē DAUDZ reizes bijis ka es esmu atvērta, jauka pret cilvēkiem, bet mani apčakarē. Esmu laikam draugu ziņā daudz reizes apdedzinājusies un tā kā nav daudz iespējas iepazīt daudz jaunus cilvēkus tad tā ar iznāk ka tik pat kā palieku bez draugiem. Protams ir savas draudzenes, bet godīgi sakot tagad pat ar viņām sen neesmu tikusies. Pietam tūlīt jau vel divi draugi brauks prom uz ārzemēm un baidos ka vairs viņus ar nekad nesatikšu. Skumji.

Un jā man ar tā bijis ka ar mammu par šo runāju, bet neko lāga no tā nedabūju, tik skumjāk paliek.

05.08.2014 15:52 |

viltigalapsa

2133

Reģ: 09.05.2011

Womankind - Iespējams,ka nepareizi izteicos.Šogad izveidojās situācija,ka daudzas manas draudzenes plānija ģimenes pieaugumu.Man bija darbs un augstskola.Sanāca,ka es iemācījos sevi nodarbināt ar šīm divām lietām un vel šo to citu, jo zināju,ka draudzenes ir aizņemtas ar savu lizgdas vīšanu.Lūk tā! :)

05.08.2014 15:52 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Daudzi piemirst, ka par draudzību.. kā jau jebkurām attiecībām ir jārūpējas. Nepietiek ar to, ka atrodas draudzene - tagad viss ir forši.. ir jāpievērš uzmanība, jāuzklausa, jābūt atvērtam, tajā pat laikā neizmantot otru cilvēku par savu emociju gružkasti..

Pamanīju, ka cilvēki, kuriem nav draugu, cenšas parādīt, ka bezmaz jūtas harmoniski un lepojas ar to.. Iespējams, tādējādi viņi sevi mierina..

Manuprāt, draugi dzīvi padara skaistāku.. patiesa draudzība ir liela vērtība :)

05.08.2014 15:53 |

kampanella

4320

Reģ: 24.04.2012

Man drīzāk rodas jautājums, kas tad tā par dzīvi bez draugiem? Manuprāt, vērtību dzīvei piešķir kopā pavadītais laiks, dalīšanās emocijās, pieredzē, iespaidos.

Pilnībā nepiekrītu. It kā labi pavadīts laiks varētu būt tikai ar draugiem.

Es labprātāk laiku pavadu ar savu mīļoto un ģimeni, nevis ar draugiem. Ir man trīs labas draudzenes, ar ko paklačoties, kādreiz kopīgi kaut ko sadarīt, bet no tusiņiem ik nedēļu draugu baros esmu izaugusi.

05.08.2014 15:55 |

aloe

5481

Reģ: 17.08.2010

Teikšu tāpat kā womankind - māku, bet tikai ar cilvēkiem, ar kuriem gribu.

Par draugu trūkumu nesūdzos. Sūdzos par laika trūkumu, lai biežāk pavadītu laiku ar draugiem. It īpaši, kad pienāk tas vecums, kad draugiem ir otrās pusītes, bērni, līdz ar to vairāk svinamo dienu rodas, kas noved pie laika trūkuma :D
Tas gan nenozīmē, ka ar katru draugu/draudzeni komunicēju katru dienu. Ir tādas, ar kurām reizi mēnesī sanāk sazvanīties un vēl retāk tikties, bet tas nebūt nemaina faktu, ka esam draugi - lielākajās bēdās un priekos vienmēr esam kopā.

Un jā, liels + arī pārējam womankind teiktajam.

05.08.2014 15:56 |

Vējā

3168

Reģ: 14.10.2009

Man ir maz tiešām labu draugu, bet es ļoti augsti viņos vērtēju to, ka man ar viņiem nav jāmāk draudzēties. Es neesmu labs draugs, man ir maz laika, esmu aizmāršīga, tieša. Ja mani kaut kas neinteresē, es nejautāju, ja man nepatīk-es droši saku. Es aizmirstu draugu dzimšanas dienas un uz e-pastiem varu atbildēt tikai pēc 3 mēnešiem, neieguldu draudzībā līdzekļus un laiku.
Neskatoties uz to visu, mani tiešām pārsteidz, ka ir cilvēki, kurus varu saukt par saviem draugiem.
Vientuļi nejūtos, mainīt sevī neko nevēlos, jauni draugi nav vajadzīgi.

05.08.2014 15:58 |

krista21

9169

Reģ: 23.02.2012

Man ir ljoti daudz labu pazinju, mazaak draugu. Maaku rast kontaktu gandriiz ar ikvienu cilveeku, bet draudziiba tomeer ir savaadaaka. Prieksh draudziibas daudziem esmu paaraak tiesha un skarba (to gan vairaak attiecinaatu uz sievieteem, kuraam nu ljoti nepatiik dzirdeet patieso viedokli par to, ko domaaju par vinju jauno kleitu vai attieciibaam, lai gan pashas uzplijaas ar jautaajumiem par to). Turklaat kaa jau te mineeja, draudziiba prasa laika un darba ieguldiijumu. Neredzu jeegu ieguldiit laiku draudziibaa ar desmitiem cilveeku, jo tad ir tikai kvantitaate, nevis kvalitaate.

05.08.2014 16:04 |

ērzelis

8187

Reģ: 27.12.2009

pēc tam jau lēnām jūtu, ar kuru ir un ar kuru nav pa ceļam. Ar tiem, ar kuriem nav, es neuzturu mākslīgu saikni, jo neredzu jēgu.

Šeit kārtīgi trekns pluss.

Man tā juška jau rodas pirmajās minutēs,kopš tas cilvēks ir atvēris muti.Un tad-ir/nav.Pret tiem,kuriem saprotu,ka nav,diemžēl,nereti esmu ļoti riebīga,un to otrs var ļoti labi just,jo vispār esmu dikti egoistiska un baigā maita. :D Bet nu neko padarīt,vismaz es netēloju un neizliekos.

05.08.2014 16:04 |

mistalee

2804

Reģ: 07.10.2012

Man ir tikai 2 draudzenes un labākais draugs ir mans puisis :D Esmu ļoti apdedzinājusies saistībā ar draugiem, tāpēc ļoti uzmanīgi laižu kādu sev klāt. Ir labas paziņas, ar kuriem var satikties, paballēties, bet sirdi kratīt es noteikti nevarētu. Gribētos jau mācēt draudzēties, varbūt iegūt ne sirdsdraugus, jo tie jau man ir, bet tādas labas paziņas, bet traucē gan mana kautrība, gan iepriekšējā sliktā pieredze.

05.08.2014 16:06 |

givenchy

1816

Reģ: 10.04.2014

nemāku. bērnībā nebija daudz draugu, un tagad iepazīstoties ļoti izvērtēju cilvēku un ar daudziem nemaz nevēlos kontaktēties, bet ar tiem kuriem sākumā itkā vēlos, beigās pārāk pieķeros un izrādās ka viņi nemaz nav tik lieliski kā sākumā šķita, tapēc iemācijos avadīt labi laiku ar sevi. Tagad man ir dažas draudzenes, bet neviena nav labākā.

05.08.2014 16:07 |

Motivation

613

Reģ: 31.03.2013

Pati par sevi komunikācijā esmu ļoti atvērta, ekstraverta, varu runāt ar jebko par jebko, daļēji varbūt tāpēc, ka profesija tāda, kur tas ir jāmāk ļoti labi. Bet kaut kur tuvāk, dziļāk ielaist savā dzīvē- uzreiz kaut kāds bloks. Vienkārši negribās un viss, nezinu kāpēc. Bija/ir 2 ļoti tuvas draudzenes. Drīzāk bija. Es jutu, ka sāku augt, bet centos to ignorēt, līdz vienā brīdī sapratu, ka mums nav nekā kopīga, es esmu attīstījusies, bet viņas palikušas tur,kur bija un viņas mani nesaprot, savukārt man ir neinteresanti. Protams, ka ik pa brīdim sazinos ar kādu, satiekos, dibinu kontaktus ar jauniem cilvēkiem, bet man liekas, ka vairāk daru to pienākuma pēc, jo tā taču ir veiksmīgas dzīves sastāvdaļa- burziņi, tikšanās ar draugiem, tad nu mēneša norma jāizpilda un jāsocializējas.

05.08.2014 16:08 |

womankind

13903

Reģ: 18.02.2010

Ir man trīs labas draudzenes, ar ko paklačoties, kādreiz kopīgi kaut ko sadarīt, bet no tusiņiem ik nedēļu draugu baros esmu izaugusi.

Nu bet redzi, tev ir 3 draudzenes ar kurām mēdz pavadīt kopīgi laiku. Par to jau es arī rakstu. Es nerunāju par laika pavadīšanu tikai ar draugiem, neveidojot ģimeni vai atstājot novārtā radus.
Protams, ka man ir sava ģimene, lieliskas attiecības ar radiem, bet draudzība arī ir kaut kas tik lielisks, lai pēc tā tiektos.

05.08.2014 16:10 |

aloe

5481

Reģ: 17.08.2010

Ir man trīs labas draudzenes, ar ko paklačoties, kādreiz kopīgi kaut ko sadarīt, bet no tusiņiem ik nedēļu draugu baros esmu izaugusi.

Te ir jautājums, ko nozīmē tusiņš draugu barā katru nedēļu?
Man tāds tusiņš ar draugiem tiešām ir katru nedēļu, bet tas tusiņš ir, piemēram, vakariņas ar draudzenēm, kafijas iedzeršana dārzā.
Un jā, radu pasākumi man ir ļoti regulāri. Dikti draudzīga ģimene mums ir. Tā kā ne radi, ne draugi nejūtas apbižoti :)

05.08.2014 16:14 |