Otraas pusiites un biistamas nodarbes

Mani galīgi netraucētu, jo ticu, ka ja konkrētā indivīda apziņai būs lemts aiziet, tad tas notiks, nekāda veida hobiji to neietekmēs tādā mērā, lai tas nenotiktu, vai notiktu ātrāk.

Es atbalstītu savu otro pusi, visās viņa darbībās.(protams, ja tas tiešām nebūtu muļķīgas, piemēram, lekt no lidmašīnas bez izpletņa un cerēt ka trāpīs siena gubā) :D

Sliktas lietas var notikt jebkur, uz ielas, darbā vai pat mājās. Un ierobežot cilvēku, kuram tas patīk un to grib darīt, nav pareizi.

Sliktas lietas var notikt ar jebkuru, tikai sākoties vasaras sezonai traumu slimnīcas nodaļas ir pilnas ar moto braucējiem un ziemas sezonā ar kalnu slēpotājiem. Kāds paliek ratiņkrēslā.
Gluži par nelaimes gadījuma to nevar saukt ja jau patīk patrakot.

Tāpēc jau Latvijā avārijās iet bojā tik daudz cilvēku, un pārsvarā jau nav vainīga ne tehnika, ne laika pstākļi, bet tie paši cilvēki

Dziiviibais biistams hobijs nav, bet....traumas ir katru reizi. Jeeli saani, jeeli celgali, nobraazti elkonji, lauzti pirksti, pleesti kauli, lauztas potiites utt..bez traumaam nevarot.
Kad sanaak lielaakaas traumas, zvana man-saka, ka brauc uz slimeni. Ko es varu pateikt? Saku "malacis'' un viss. A, ko citu? Taa dziive.

čupakabra Mineeshu - bmx, snovoshana, dirt bike?

Es noteikti neesmu pret. Braucu līdzi, palīdzu, atbalstu.

Vienīgi mīnuss, ka dažkārt var nogarlaikoties vai arī rudenī, pavasarī nosalt, kamēr šis nodarbojas ar savu hobiju. Bet vasarā ideāli- var super nosauļoties :)

Dziiviibais biistams hobijs nav, bet....traumas ir katru reizi. Jeeli saani, jeeli celgali, nobraazti elkonji, lauzti pirksti, pleesti kauli, lauztas potiites utt..bez traumaam nevarot.

Sākumā jau nekas, viss sadzīst un ir OK. Bet ar laiku visas vecās traumas sāk līst ārā ar neatgrizeniskām sekām. Oraganisms nav no lego klucīšiem ko var izjaut un salikt.

Nekādā gadījumā nebūtu pret, ja tā ir viņa sirdslieta un hobijs, lai tik darbojas, cik tīk. Noteikti dotos līdzi, atbalstītu, bet tiešām nekad nebūtu pret un saku to nopietni. Būtu līdzekļi pati noteikti nodarbotos ar savu mīļāko sporta veidu par spīti tam, ka tas dažreiz var būt ļoti bīstams un pat mazākās kļūmes dēļ var vai nu, labākajā gadījumā ko tikai sasit, sliktākajā viss var beigties letāli.

Mēs abi esam ļoti traki , bet protams uztraucamies par otru .
Izpletņu lēkšana, Bungee - mums tas patīk . Par kara zonu .. Nu bet ja tas ir viņa darbs un viņš to dara ar visām 4-trām - kādēļ ne ? :)
Protams, būtu labāk ja mēs to nedarītu , bet nu esam traki ! :D

Dioniis- mees to zinam. Un? Ne es vinjam kaut ko aizliegt varu, ne vinjsh pats atteiksies no savas sirdslietas, kas aizrauj, kopsh vinjsh sevi atceras.

Sākumā jau nekas, viss sadzīst un ir OK. Bet ar laiku visas vecās traumas sāk līst ārā ar neatgrizeniskām sekām. Oraganisms nav no lego klucīšiem ko var izjaut un salikt.

Juu, shim piekriitu. Gan es, gan mans viirs uz laika mainju papiikstam par to, ka shur iesaapaas, tur iesaapaas. 20 gados nekaa nejutu, tagad ir 30 un vecaas savainojuma vietas var just. Peec nostaastiem, uz vecumu buus veel trakaak.

Man reāli riebjas mana drauga sirdslieta, ciest nevaru absolūti. Manuprāt, tas ir pārāk traumējoši un riskanti, godīgi neredzu jēgu. Sākumā piecietu cik varēju, tagad jau, kad iznāca uz āru mana nepatika, meklējām vidusceļu, respektīvi, tas viss tiks darīts uz pusi mazāk. Tukši solījumi galu galā izrādījās, bet ko lai es daru. Sākšu pīkstēt, būšu tā sliktā, kas cenšas mainīt

Krista-noup...futbols. Aizrautiigs vaartsargs.

Dioniis- mees to zinam. Un? Ne es vinjam kaut ko aizliegt varu, ne vinjsh pats atteiksies no savas sirdslietas, kas aizrauj, kopsh vinjsh sevi atceras.

Jā, bieži vien tur neko nevar darīt. Ja vien kāds draugs vai tuvs cilvēks līdzīgās nodarbēs nedabū smagu traumu. Tad var apdomāties.
Man arī patika patrakot ar auto, kamēr iekūlos avārija ( auto nebija atjaunojams). Bija gan pieredze un šķita ka ar mani jau tā nebūs.

Penelope, kas ir tas viņa hobijs?
Stāvēt uz līdztekām, kas ir 2 metru augstumā, vēl pie tam tikai uz rokām?

Dioniis- vinjam komandas biedrs paarpleesa ciipslu speeles laikaa. Shuva, aarsteejaas, sporta aarsti un viss, kaa pie taa piederas. Tas vinju neietekmee.
Stulbaakais ,kas ir-ir tas,ka ziemas sezonaa iekshtelpu futbolaa vinsjh lec un kriit, skanja ir graujosha...kaa kauli nograb gar zemi...katru reizi acis jaaaizver,kad celjas kaajaas.
Taa,kaa panjemtu pilnu maisu ar kauliem un nomestu no 2. Staava...:D

S80, ekstrēmais parkūrs. Jo augstāk, jo labāk, vēlams 5x nedēļā.

Penelope, es zinu pat ļoti labi par ko Tu runā...


Es jūtos jau mierīgāk. :) Mums nav tik traki, bet tas sapnis stāvēt uz tām līdztekām... es visu laiku dusmojos... tāpēc, ka man bail, ka kaut kas notiks.

Draugs tagad konkreeti galvaa ienjeemis, ka grib likt mocha tiesiibas un pirkt moci. Man tas ljoti, ljoti nepatiik, jo kopsh tragjiska notikuma radu lokaa, es uz nekaa ar diviem ritenjiem (iznjemot velo) nevaru uzkaapt un man nepatiik. Vieniigi pavisam neliels atvieglojums ir, ka vinjsh veelas nevis tos sportiskos mochus, bet kaut ko vairaak uz harley davidson pusi. Nez.. man vinji liekas droshaaki, iet skalji, ka mashiinas var dzirdeet naakam, nav nekur ljoti jaagonko, liekas stabilaaki un arii smukaak izskataas :D
Taa neko ipashi ekstremu citu nedara. Lai arii man ljoti nepatiik ta ideja par moci, tomeer nedomaaju to aizliegt vai meegjinaat atrunaat

Mēs vienojāmies par šīs nodarbes apjoma samazināšanu, 2-3x nedēļā, parasti 5dienās, 6dienās un nedaudz svētdienās, kas teorētiski bija mūsu kompromiss.
Sen jau mūsu kompromiss nav spēkā, vismaz no viņa puses. Arī šovakar te kā piepe pukstu, šī diskusija man kā sāls uz brūces :D jo mani pat no darba nesagaidīja, bet aiznesās uz garāžu jumtiem, bet ko tad tu tur pateiksi...

Man toties viira radi dusmojaas par to, ka viirs mani tajaa iesaista. Vinji uzskata, ka vinjsh lieki mani apdraud, lai gan pashai man tas viss patiik. Ja viirateevs veel dziivajaa visu to redzeetu, laikam vinjsh savu deelu noslaaniitu ar siksnu.