Tālivalža kojās kā jau te minēja, atkarīgs, kāda istabiņa. Šajā ziņā tur ir ļoti lielas atšķirības. Man bija istabiņa, kas remontu nebija redzējusi kopš padomju laikiem. Tur bija iebūvētie sienas skapji, kas nelabi oda pat pēc kārtīgas izberšanas (kuras laikā nācās slaucīt ārā prusaku līķus). Tā kā dzīvoju diezgan tuvu virtuvei, mūsu istabiņā bieži vien tika redzēti arī prusaki. Virtuvē prusaki bija gandrīz visu gadu. Tikai pēc otrās indēšanas kaut kad pavasarī uz kādu laiku viņu nebija. Blakus istabiņa savukārt tika svaigi remontēta (to remontēja koju darbinieks nevis īrnieki), tur bija pazuduši arī iebūvētie sienas skapji, tāpēc istabiņa bija plašāka, jaunas gultas un matrači - vienu vārdu sakot, ideāla istabiņa. Gultas lielākoties ir metāla, foršas. bet nu matrači kā kuram. Mans bija visai vecs un nereāli čīkstēja - pamodos pie katras kustības, istabas biedrenes noteikti arī :D Sienas ir tik plānas, ka dzirdēju gan kaimiņu istabiņas puišu modinātāju un vakaros arī īstās veču sarunas. Ar to jārēķinās, ka privātums tur iz visai nosacīts. Ar mācīšanos ir tā, ka viss atkarīgs gan no istabas biedriem, gan no blakus istabiņā dzīvojošajiem. Pat ja istabas biedrenes būs klusas, ja blakus dzīvos metālists ar labām tumbām, nekāda mācīšanās nebūs.
Jāsaka, ka esmu dzīvojusi arī Burtnieku kojās. Nez, nekāda diža starpība nebija. Tur ir arī plašākas virtuves nekā Tālivalža kojās.
17
