engelens, 1. vecāku vai tavs - nav svarīgi. Tu gribi sodīt kādu par savu vai vecāku nolaidību, tas dzīvnieks nav vainīgs pie tā, ka viņš tāds ir. Tāpat kā nebūs bērns, bet cilvēkiem ar tādām morāles normām kā tev izaugs kaut kas nepārāk labs. Tāpēc ceru, ka tāda pati attieksme - fiziska iespaidošana, atteikšanās - nebūs pret bērnu.
2. Vienalga suns ir vai nav agresīvs, viņam vajag suņu skolu. Mans jau mirušas suns arī negāja suņu skolā, jo pirms tiem padsmit gadiem tas (vismaz mums) nešķita aktuāli. Taču, ja rastos šādas problēmas, es nekad nevainotu suni par to, ka viņš nepaņēma ķepās telefonu un neuzspieda suņu skolas numuru. Ja paši nevarat izaudzināt suni, tad to ir jāuztic profesionāļiem.
3. Ja bija jau dzirdēts par takšu raksturu, kurš jums ārkārtīgi nepatīk un nepiestāv, varējāt izvēlēties citu sugu.
4. Zini, labāk lai suns ir svešumā, bet DZĪVS (tavs variants - iemidzināšana) un ar ne tik traki TRAUMĒTO PSIHI (siksna ar elektro impulsu). Kādam varbūt tavs "briesmonis" nešķitīs tik briesmīgs kā tev.
5. Godīgi sakot man pofig, ar cik lielu elektrību, kas sit. Tas nav normāli jau saknē. Varbūt vēl varētu saprast, ja tas būtu augumā liels un fiziski spēcīgs suns.. Bet mazs taksis?! Kaut gan nē, noteikti nevarētu saprast vardarbību arī pret lielu suni.
Klausies, ja tās ir vecāku mājas, vecāku suns un tev traucē tas suns, jo esi grūtniece, negribi pati izvākties no vecāku mājām, nevis mocīt suni? Vienkārši ciest nevaru tās stulbās grūtnieces/jaunās māmiņas, kas sava stāvokļa dēļ moka/iemidzina/atsakās no dzīvnieka. Cik lasīts visādos rakstos no patversmēm un sos centriem, tādus izdzimteņus neviens normāls cilvēks, kuram dzīvnieki kaut ko nozīmē, nevar ciest. No visiem ļaunumiem mazākais gan būtu atteikties - bet nevis piesienot mežā (no tādiem cilvēkiem to arī var sagaidīt), bet atdodot labās rokās.
Vairs nekomentēšu, neuztraucies.