Dienasgrāmata

Gangster, ārprāts, nepatīkami, žēl, ka tā..
Man tieši mamma bērnībā mudināja rakstīt dienasgrāmatu, pati arī it kā jaunībā rakstīja.

man bija vairaakas. ir joprojaam.

diezgan smiekligi.

Rakstīju ļoti ilgi. No kādas 5.klases un līdz pat tīņu vecumam. Tolaik likās svarīgi pierakstīt katru sīkumu - pirmā deja, pirmais skūpsts, randiņš, pirmā "mīlestība" utt., tāpēc kopā sanāca kādas 6 biezas klades. Pāris mēnešus atpakaļ, vācoties ārā no vecā dzīvokļa, tās noputējušas atradu skapī. Pārlasīju - i pasmējos, i izraudājos. Uzreiz pēc izlasīšanas sadedzināju. Agrāk domāju, ka glabāšu, lai vecumdienās ir ko palasīt un atcerēties, taču uzsākot jaunu dzīves posmu, sapratu, ka labāk būs ja visas naivās bērnības/pusaudžu gadu lietas aiziet ugunī, nekā tiek svešās rokās vai acīs.

Kādreiz rakstīju ap 6. klasi. Pēc tam 9-10. klasei. Dienasgrāmatas ir izmestas jau sen ārā, lai kāds neizlasa. Bet kad es tās pārlasīju pēc pāris gadiem, viskas tur bija sarakstīts. Gan visādas muļķības, gan nopietnas sirdsāpes. Patika rakstīt, jo tad tā vieglāk palika, ka tas viss ir uz papīra.
Rakstīju parastās klades, lai nav uzkrītoši, bet vienmēr tās noslēpu, lai kāds neizlasa.
Man tas liekas diez gan briesmīgi, ka kāds lasa sveša dienasgrāmatu. Tā ir reāla ielīšana dvēselē. Ja es kāda dienasgrāmatu ieraudzītu/atrastu es to noteikti nelasītu.

Nee, nekad neesmu rakstiijusi. Vienmeer esmu devusi prieksroku izlikt emocijas citaadaa veidaa, taas izbljaujot spilvenaa, izrunaajot ar draugiem vai kaut vai maajdziivnieku.
Godiigi sakot, ja pusaudzis saak uzvesties vairaak kaa aizdomiigi, tad dienasgraamata nav nekaads tabu. Galu galaa, liidz beerns sasniedz pilngadiibu, par vinju ir atbildigi vecaaki. Cik nav bijushi gadiijumi, ka meitenes savu sakaru ar mazgadiigo pavedinaataaju ieraksta tieshi dienasgraamataa, un ja paskataas uz pusaudziem-slepkavaam, pashnaavniekiem vai vardarbiibas upuriem, cik biezji peec tam tiek atrasta dienasgraamata, kuraa viss ir aprakstiits un ja vecaaki buutu laiciigi to izlasiijushi, tad beerns buutu veel dziivs/vai uz briivaam kaajaam.

Bieži pierakstu dažādas domas, sīkus dzejoļus, citātus no saviem darbiem datorā vai telefonā. Viss nokļūst vienā e-pasta mapē - safe and sound. Bērnībā emu šad tad rakstījusi, bet regulāri to darīt nav bijis nedz uzņēmības, nedz arī es kādreiz būtu izjutusi vēlmi atklāt papīram savas izjūtas sīkākajās niansēs.