kā pārcēlāties dzīvot vienas (pēc dzīves ar vecākiem)?

vel neparcelos, biju atvalinajumaa

No vecākiem izvācos,kad pēc vidusskolas atnācu uz Rīgu studēt.Ar tēti bija noruna,ka viņš kamēr es studēju maksā man par dzīvokli,mamma deva iztikas naudu. Garlaicības nebija, jo no sākuma īrēju kopā ar draudzeni, tad padzīvoju kādu laiku komunaļņikā,tad ar 2ām meitenēm īrējām 3istabu dzīvokli,tad ar brāli arī kādu laiku padzīvoju kopā. Tad man apnika dzīvot ar citiem kopā un 4tā kursa beigās sāku īrēt pašreizējo dzīvokli. Tā kā pati arī biju sākusi strādāt, tad dzīvokli ar tēti uz pusēm maksājām. Garlaicīgi man vienai nav, man pat ļoti patīk dzīvot vienai, pat aizbraucot uz laukiem es sēžu tikai savā istabā, esmu pieradusi. Bet tā kā mans dzīvesveids sastāv no darbs, dejas,sporta klubs,man nesanāk tik ļoti sēdēt mājās :)
Studiju sākumos bija skumjas pēc mājām, tad katru nedēļu braukāju uz laukiem. Tagad mēnesī reizi.
Man šķiet,ka studiju gados ar naudu nebija problēmu :D Tagad nu kā kuro reizi, bet nesūdzos :)

up, man vajag vairāk iedvesmojošus stāstus... jo visu laiku ir prātā doma, ka savam dzīvoklim nekad nesakrāšu, bet īrē tāda nauda aiziet...

16 gados sáku dzívot atsevishkji, mácíjos skolá citá pilsétá. garlaicígi noteikti nebija, ípashi forshi bija dzívot vienai universitátes gados...

Septembrī uzsākšu studijas ārpus LV, tad arī sāksies "īstā" dzīve, atsevišķi no mammas.

Izmaksu ziņā, pilnībā uzturēšu sevi pati.

Garlaicīgi es domāju, ka nebūs nemaz, jo universitātē tiek rīkots vesels lērums ar pasākumiem, turklāt būs jauni kursabiedri, mājas biedri, u.t.t., ar kuriem arī tusēsim apkārt :)

Pēc vidusskolas, jo bija jādzīvo kopmītnēs.

Tā pavisam viena esmu tikai kojās dzīvojusi, pēc tam kopā ar draugu. Bet nu - draudzene ar meitenēm bariņā īrēja dzīvoklīti, darbiņu atrada, tāds riktīgi ekonomiskais studentu variants sanāca, kur, labi gribot, varēja arī naudiņu atlikt, lai varētu par atsevišķu dzīvošanu domāt.

agrak kad vel dzivoju pie vecakiem un sur tur ik pa laiakm pastradaju paraleli studijam - ar videji 150-200 eur menesii vareju apmierinat pilniba visas savas pamatvajadzibas - ediens kuru ~80% sapirku pats sev, tusinji, privatie izdevumi utt.... tagad kadu laiku jau ka dzivo atseviski ar velvienu cilveku kopaa 2istabu dzivokli kas netiek irets - nekadi krediti nav jamaksaa ... bet jutu ka tagad kad jamaksa puse komunalie , ipasuma nodoklis , zemes noma uz kuras stav maja kura ir musu dzivoklis + visi 100% partika sev utt.. nepieciesami neopilnas 3x vairak naudas....
vienozimigi ar ko jarekinas ja iet prom no vecakiem - tasa ir finanses kuras bus vajadzigas 2-3x lielakas neka iepriekss... ipasi ja vel dzivoklis tiek ireets + komunalie + visa paika sev + saimniecibas preces utt....

Pārcēlos uz citu valsti mācīties, pirmo mēnesi mamma finansiāli atbalstīja. Uzstāja, ka pirmo gadu kamēr mācīšos man par finansēm nav jāuztraucas, bet es tā nevaru. Uzreiz atradu darbu un patstāvīgi tagad sevi uzturu.

Es sāku īrēt dzīvokli viena 3 gadus atpakaļ. Pilnībā maksāju īri+komunālos maksājumus+pārtiku un apģērbu. Bija grūti, bet iemācījos rēķināt, ekonomēt un plānot. Visvairāk pietrūka mammas kotletes un sautējumi. Nācās pašai mācīties gatavot. Tā kā ļoti daudz strādāju stresainā darbā, mājās uzturējos salīdzinoši maz, tāpēc nogarlaikoties nebija laika - bija jātīra mājas, jāgatavo ēst, jāsatiek draugus un regulāri jāapciemo mammu. Vakaros bija patīkami ielīst gultā un izbaudīt klusumu. Viena nodzīvoju 1,5 gadus, tad satiku savu vīru un sākām dzīvot divatā. Tagad ir novīta savas ģimenes ligzdiņa un pie vecākiem atgriezties būtu vairāk nekā jocīgi...

Izvācos pirms vairāk kā diviem gadiem,kad man bija 18,bet tas nav mans nopelns,es nestrādāju,nepelnīju,draugs strādāja un mēs jau bijām pusgadu nodzīvojuši abi pie manas ģimenes un izvācāmies uz Rīgu,visu apmaksāja draugs, īre,komunālie,ēdiens,apģērbs, dažreiz bija grūti,īpaši pēdējās mēneša dienās,bet man ir super vecāki,dod vienmēr visu ko pat ja neprasa, naudu man vecāki deva vairākus simtus un nopirka mēbeles,tehniku,par ko esam ļoti pateicīgi, šobrīd jau gan labu laiku tik daudz naudas neņemu no vecākiem,bet nu tāpat kādi 100 eiro ietek man kontā,strādāju periodiski, mana nauda aiziet kādam lielākam pirkumam vai drēbēm,izklaidei, šobrīd atkal strādāju,tā kā atkal būšu pelnītāja, tā visu maksā draugs, bez viņa viena pati es gan nevarētu izvākties,vēl šobaltdien es domāju, jo līdzekļi būtu par īsu, bet ir labi,kā ir,sava telpa,brīvība, dzīvi ar vecākiem un māsu vairs iedomāties nevaru,bet ja runā par ciemošanos,sazvanamies teju katru otro dienu un ciemojos vismaz 2x mēnesī :)

Nekādu problēmu. Māte vienmēr kladzināja, ka tiklīdz būs 18 gadi, tā vairs neuzturēs - būs jāpazūd no majām. Izdarīju to jau 17 gados. Tagad, pēc 10 gadiem jūtos super, esmu ļoti daudz sasniegusi, dzīvoju forsā vietā, ir normāls darbs utt. tikai nesaprotu, ko māte čīkst, ka ciemos nebraucu...
protams, dzīoju kopā ar draugu, jo divatā ir foršāk un arī izdevīgāk, turklāt, drīz precamies, bet galīgi neesmu no tām, kuras 100% uztur vīrieties.