Sveikas.
Esmu kopā ar savu puisi jau labu laiku.
Mums dzīvē pienāca tāda situācija,kad man bija jāpārvācās uz citu pilsētu dēļ darba jo pilsētā kurā es dzīvoju man bija grūti atrast darbu,bet radās iespēja atrast to citur. Es biju nelaimīga jo man nebija nekādi ienākumi un jutos diezgan nedroša par savu dzīvi. Mans puisis teica,ka viss būs labi,ka nekas slikts nenotiks. Viņš centās mani uzmundrināt un protams tas palīdzēja uz kādu laiciņu,bet viņam nācās mani garīgi atbalstīt vairākas reizes.
Vienu dienu pirms manas aizbraukšanas uz citu pilsētu viņš mani pameta un teica,ka negrib attiecības vispār,viņš ir nelaimīgs un jūtās kā izmantots jo viņš visu laiku ir centies mani uzmundrināt bet nekas nav līdzēts. Viņš teica,ka mums jāsakārto savas dzīves un tikai tad varēsim būt kopā.. un plus vēl tas ka es tagad pārvācos 3 h brauciena attālumā no viņa..
Es biju šokā,nezināju ko darīt. Visu to dienu pārdzīvoju,kad pienāca vakars un viņš visu to ko pateica nožēloja,atbrauca pie manis,lūdzās lai piedodu un ņemu viņu atpakaļ..
Es piedevu,bet manī visu laiku tirda nedrošība,ka viņš tā vienkārši pameta un tad redz saprata ko pazaudē un gribēja mani atpakaļ..
Jautājums.. vai jums rastos uzticība jūsu puisī pēc kaut kā tāda un vai jūs spētu piedot ko tādu?