Jā, ir jāsaka, "nedrīkst," ir jāmaina toni, bet ne jau uz kliegšanu. Ir normālā stingrā tonī jāpaskaidro, ko tad tieši nedrīkst, un kāpēc. Jo prosta uzbļaujot tas bērns, īpaši vēl ja mazāks, nesapratīs, ko tad īsti nedrīkst, vien pārtrauks savu tā brīža darbību. Ir jāieaudzina izpratne, kas, kā un kāpēc, nevis jāizdresē suns, kurš tāpat, saimniekam pametot māju, ielec gultā.
Kliegšana ir vājuma izpausme, bērnam savus vecākus jāredz kā atbalstu, autoritātes un draugus, nevis vāja rakstura bļaurus, kas dod ēst un kabatasnaudu, kā arī uzšauj, ja neklausa.