Es arī brīnos par tām, kas negrib dot drēbes. Meitenei vajag ko mugurā vilkt, viņa neprasa naudu! Bērnam pat krūštura nav.
Ja man būtu ko, es arī atdotu, bet es kādu brīdi atpakaļ visu izrevidēju un neko diži jaunu neesmu pirkusi, pagaidām nevajag, vienīgi kurpju plauktā varbūt varētu kaut ko pameklēt, kas īsti ielās neiet.
Tas, ka mūsu drēbes arī ir lietotas, ir savādāk. Mums arī klasē bija meitene, kam mamma dzēra un visu humpalās pirka. Un kāda tur runa par to, ka var atrast smukas lietas - mamma nemaz nemeklēja - pirmo, kas bija lētākais un pēc izmēra derēja, to arī pirka. Meitene gan centās to sakombinēt tā, lai kaut cik smuki, taču cik tas ir iespējams, ja Tev ir violeti džinsi, sarkana kurtka un zaļi garie zābaki, jo tas bija lētākais, kas veikalā bija?