Dzīvoklis Rīgā

Protams, ka bija jābūt kādam, kas kaut ko tādu uzrakstīs. :D

Vispār labāk izīrēt puišiem. Jā šie smird vai trokšņo, tad vismaz var izkauties.

Nu, tad samierinies ar kojām - nenomirsi.

Vecāki piekrīt sponsorēt?Tu mācīsies 10.klasē,cik noprotu.
Rīgā dārgi ne tikai īrēšana,bet pati dzīvošana.Ēst vajadzēs,ikdienas tēriņi utt.Tas nav tik lēts prieks.

Labi, skola kojas nepiedāvā, bet var arī sarunāt, tikt citās kojās. Neviens normāls dzīvokļa īpašnieks neskatās uz 10.kl skolnieci ar nopietnu aci, lai izīrētu savu dzīvokli. Pati esi no Rīgas varbūt? Vai arī radi dzīvo tur? Ir jau dažādivarianti, varbūt esi sadomājusies, ka jāsāk pieaugušo dzīvi, prom no vecākiem, bet jau dzīvo Rīgā. Ja tā nav, piedod, bet nu kojas tavā vecumā nav nekas slikts.

Vēl pie tam kojas piedāvā ļoti daudz citu skolu arī "ne saviem" cilvēkiem.Ņemot vērā,ka puse diena tev tāpat paies skolā,neredzu īsti problēmu kojām. ;)

Esmu nonākusi pie secinājuma, ka labāk piemaksāt nedaudz un dzīvot ar ērtībām, īrējot istabu dzīvoklī (atsevišķa istaba, nevis vēl ar 2-3 cilvēkiem, virtuve/tualete - uz 2-3 cilvēkiem, nevis uz visu stāvu), nevis dzīvot kojās. Manuprāt, koju maksa nestudentiem (un autore tāda būs) noteikti neatbilst tam, kādos apstākļos jādzīvo.

Zinu, ka nesanāks lēti. Bet kāpēc gan dzīvot kojās, ja, nedaudz piemaksājot, var dzīvot ar ērtībām, ja vecāki piekrīt sponsorēt. Un nē, es pati neesmu no Rīgas.

Tad vienīgi varu ieteikt, atrast dzīvokli, kas patīk, sākt īrēt un ielikt sludinājumu, ka meklē kādu, ar ko īrēt viņu kopā. Uz ko tādu pieprasījums būs lielāks un ātrāk arī viss notiks.

Ja tev būtu jau izīrējams dzīvoklis paņemts, tad varētu piedāvāt vienai pazīstamai, kura vēlas tikt prom no kojām. Bet viņa jau neies prom, ja stabili nezinās, ka ir īrējamā vieta.

Līdz ar to uzskati par 360 grādiem atšķiras

pamācies trigonometriju.

bet autorei - man ir pazīstams puisis, kas šogad ies laikam 11. vai 12.klasē, arī grib īrēt dzivokli 20 min radiusā no centra, jo nevar izbraukāt no Talsiem katru rītu. ja interesē, uzraksti man vēstuli

Es noteikti vareetu dziivot kopaa ar kaadu vecaaku sievieti.Vienmeer ir patikusi vecaaki cilveeki,laikam taapeec arii tagad straadaaju,kur straadaaju-patiik dziives gudriiba,patiik visi nostaasti par veciem laikiem.Man veci cilveeki nesaistaas ar kaadu iipasu smaku,vai pilniigu nesaskanu uzskatos!Laikam atceros savu Vaacijas omiiti!
Tagad padomaaju-tik diivaini!Man pasai nav arii vairs tie 20-30g ,un man ir tik daudz sekotaaju...tik daudz padomu prasiitaaju!:D

Līdz ar to uzskati par 360 grādiem atšķiras

Tātad neatšķiras :D

Pilnīgi nenobrīnīties cik nabaga studenti tiešām ir nabagi. Un tik izlepuši. Manā laikā tā nebija. Tā jau izaug tie mūsdienu baltrocīši. Kas čīkst, ka darba nav, bet par 300 EUR strādāt neies.

Visi, kas negrib dzīvot pie pensionāres, ir baltrocīši. :D :D

Es arī nedzīvotu pie pensionāres, jo man nevajadzētu aukli, kas gatavo ēst un kopā ar mani tīra māju utt. Daudz labāk dzīvotu ar studentu, atsevišķi gatavotu ēst un atsevišķi savāktu katrs savu teritoriju.

Es arī domāju, ka dzīvot kopā ar jauniešiem ir foršāk nekā ar pensionāri :) Tomēr līdzīgi dzīves posmi, vecumi, intereses. Pie tam tā var veidoties ļoti labas, stipras draudzības, interesanti piedzīvojumi, pieredzes.

Baltrocīši izveidojas gala rezultātā. Bet doma jau ir par to cik brīvi var rīkoties ar vecāku finansēm...
Protams, katram jau sava situācija, bet manā laikā students dzīvoja maksimāli lēti.
Plus, dzīvojot ar to pensionāri es nevienā mirklī nebiju un nejutos pieskatīta, ucināta vai auklēta. Varēju iet kad gribēju un nākt kad gribēju. Tāpat arī pie manis varēja nākt ciemiņi kaut nakts vidū. Un arī manā istabā tā tante neiedrošinājās nākt, ja nebiju ļāvusi, vienmēr klauvēja un prasija atļauju. Var jau būt, ka man paveicās, bet pilnīgi noteikti bija lētāk dzīvot pie tās tantes, nekā kopmītnēs (kuras man patiesībā neviens nedeva, jo it kā dzimtās mājas pārāk tuvu Rīgai) vai īrēt atsevišķi dzīvokli un pataisīt to par komunālo dzīvokli uz veselu baru jauniešu, kuram katram ir savs dienas režīms.

Arī gribēju ieteikt, ka vispirms atrodi dzīvokli un tad meklē īrnieci, jo viss tad raitāk notiksies. Labus dzīvokļus izķer ļoti ātri, ka diez vai sanāks sarunāt kopā ar kādu skatīties, reāli lieka laika tērēšana. Bet nestādos priekšā kā 10.klases skolniece to izdarīs? Runā ar vecākiem, vai viņi nevar to lietu nokārtot.

Kad sāku studēt Rīgā,pirmos 3 mēnešus padzīvoju pie pensionāres, bija attāla radiniece. Lai arī viņa nebija slikts cilvēks un man ļoti izlīdzēja, ilgstoši dzīvot es tur nespētu.. Mūžīga pamācīšana, visu laiku grib runāties par dzīvi utt. , mājās jābūt laicīgi, lai nepamodinātu, bieži izrādīja vēlmi kopīgi doties kkur, piem. uz tirgu, parku, veikalu..respektīvi īsti savas dzīves Tev vairs nav..