Sveikas, īsti gan nezinu kā lai skaidri nosauc manu problēmu, to ir pat grūti aprakstīt, bet centīšos...
Pēdējā laikā, ar vien biežāk, pa nakti rādās savādi sapņi, tos pat nevar nosaukt par murgiem, jo teorētiski nekas briesmīgs tur nav, tikai tāds baigais bezsakars. Jā, sapņi jau tādi reizēm ir, tikai šie ''bezsakari'' smagi atšķiras no tiem, kādi man bija agrāk. Nakts vidū pamostos, labi apjēdzu, ka esmu augšā, bet vēl joprojām domāju tā it kā atrastos sapnī. Piem. sapnī kkas notiek, es pamostos un domāju ko darīt, kur iet, ko teikt, vienu nakti pat piecēlos, aizgāju līdz galdam un tad apjuku ko pie velna es daru. Mēnessērdzība arii ta nav, jo kā jau minēju, es saprotu to, ka esmu pamodusies, tikai neatšķiru vairs realitāti no sapņa. No rīta pamostoties paiet kāda pusstunda līdz piespiežu sevi izkāpt no gultas, jo joprojām uztraucos par sapnī redzēto, citreiz pat izjūtu bailes. Kad beidzot pieceļos,ieeju dušā, tad tikai esmu normāli realitātē. Bieži vien esmu nogulējusi kādas 12 stundas, bet galīgi nejūtos izgulējusies, bet vel vairāk nomocīta un piekususi. Nevaru saprast kas ar mani notiek,vai tas ir kaut kas psiholoģiski, kkādas mēnesfāzes vai kas... Katru nakti ar uztraukumu eju gulēt, jo bail, ka atka pamodīšos morāli nomocīta no... pat nezinu kā....
904
