Šobrīd no tāda formāli juridiskā viedokļa raugoties, cilvēki, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās šobrīd ir sveši cilvēki…,” norāda notariāta institūta direktors Gatis Litvins norāda, ka, nereģistrējot kopdzīvi arī rodas problēmas. „Valsts šobrīd ir iedevusi divas iespējas, kā to sakārtot, viena - noslēgt laulību, vienreizēja reģistrācija, kas uzreiz palīdz sakārtot attiecības. Otrs - var nereģistrēt attiecības, bet tad jānoslēdz atsevišķs civiltiesisks līgums (...),” atzīmē Litvins.
Notāri pamanījuši, ka šādu līgumu slēgšana nav bieži sastopama. Taču vismaz pagaidām, kamēr nav citu risinājumu, tas ir vienīgais veids, kā vismaz daļēji cilvēki, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās un nevēlas laulāties, var sevi kaut kādā pasargāt no daudzām traģiskām sekām. Ja tas nav izdarīts, tad Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo dzīvesbiedru pieredze liecina, ka valsts palīgā nenāks.
Neviens netraucee tuvaak un siikaak iepaziit cilveeku pirms kopdziives. Ciemoties vienam pie otra, veerot attieksmi pret dazhaadaam lietaam un situaacijaam, attieksme pret vecaakiem, kaa tiek pavadiits briivais laiks, kaada darba vieta, apmekleet arii kaadu reizi darbavietaa, piedaliities kopiigos hobijos, intereseeties par otru cilveeku visos aspektos, nevis tikai satikties, lai nosexot un atkal katrs ierokaas savos "darbos", biezhaak tikties galu galaa - nevis reizi meenesii, daudz runaati par visdazhaadaakaam teemaam un viedokliem u.t.t.
Manuprāt, laulību institūts mūsdienās lielā mērā zaudējis savu sociālo nozīmi. Ja kādreiz laulības bija būtiskas mantošanas jautājumos, kā arī regulēja savstarpējās attiecības, tad mūsdienās notikušas vairākas būtiskas pārmaiņas. Pirmkārt, vidusmēra cilvēka sociālo kontaktu (paziņu) loks ir krietni pieaudzis, tādēļ ir pieaugusi viņa iespēja un arī vēlme atrast sev "ideālo" partneri. Cilvēki vairs nevēlas attiecības veidot "līdz nāve mūs šķirs", bet drīzāk izvēlas saglabāt iespēju pārtraukt tās, ja pie horizonta parādījusies "labāka" iespēja.
Otrkārt, liberalizējies sabiedrības skatījums uz ģimenes definīcija. Mūsdienās neprecētu partneru kopdzīve vairākus gadu garumā tiek uzskatīta par pašsaprotamu; apkārtējos vairāk izbrīnītu paziņojums, ka divi jaunieši noslēguši laulību.
Treškārt, laulības daudziem zemapziņā asociējas ar zināmu personīgās brīvības zaudēšanu. Jā, laulību iespējams šķirt, taču tas saistīts ar zināmiem apgrūtinājumiem. Šeit es vēlētos vilkt paralēles ar operatīvo līzingu - šodien reti kurš iegādājas dārgāku preci savā īpašumā - cilvēki labprātāk izvēlas to lietot, sedzot ikmēneša līzinga maksu, pēc tam nogādāt preci atpakaļ pārdevējam un slēgt līgumu par jaunas preces līzingu.
Nekur neesmu apgalvojis, ka kūtu konsekvents laulību institūta noliedzējs vai nīdējs. Kad biju jauns, arī pats ticēju iespējai satikt savu "īsto", bet, kļūstot vecākam, sapratu, ka augušas ne tikai manas prasības, bet arī spēja kritiski novērtēt potenciālās partneres. Vai es pats precētos? Jā, nenoliedzu šādu iespēju... Bet nu tad sievietei būtu jābūt vienkārši satriecošai - tādai, kas spētu likt man zaudēt galvu. Nedomāju, ka tādu būtņu uz šīs planētas dzīvoto daudz.
Nu nevar būt tā, ka acis pilnībā atveras pēc 6 mēnešiem. Vai nu tu melo vai arī tev aplauziens vēl priekšā, vai arī... nezinu, neredzu 3 iespēju. 6 mēneši nav nekas
Neons, cik ilgi jūs bijāt kopā pirms kāzām? Es vienkārši nespēju iztēloties situāciju, ka tiek plānotas kāzas, bet abi nedzīvo nemaz kopā
Un atkal te sākas - kāpēc nevar pieņemt, ka mēdz būt citādāk, nekā pašai?
27552
