Vakar mājās , atpūšoties pēc darba, aizskatījos uz saviem diviem gredzeniem uz pirkstiem (ne saderināšanās) un aizdomājos .......Kā tad vīrieši nosaka precīzu izmēru, kad iegādājās saderināšanās gredzenu savai līgavai? Protams, situācijā, kad Tu tos gredzenus velc nost, tad tas ir vienkārši ņem un mēri pa kluso :D , bet piemēram manā gadījumā, tie vienmēr ir pirkstā, gandrīz tik pat kā nenoņemu. :) Kā tad ir ar Jums? Jūsu vīrietis iegādājoties gredzenu pielietoja kādus ''baltos melus'' , lai uzzinātu izmēru vai kā citādāk? :)
Mammas vīrs bija kaut kā viltīgi dabūjis no viņas gredzenu, lai "paskatītos" un uzmērīja uz sava pirksta. Iegaumēja, ka viņas gredzens viņam der līdz pusei pirksta un pērkot izvēlējās to, kas derēja tā pat.
Ja man kādreiz būs aktuāls precību jautājums, vienīgais kā var uzzināt manu gredzena izmēru, ir man to pajautājot. Jo gredzenus es nenēsāju.
Ja man kādreiz būs aktuāls precību jautājums, vienīgais kā var uzzināt manu gredzena izmēru, ir man to pajautājot. Jo gredzenus es nenēsāju.
Kas zin.. Varbūt šeit derētu, ja līgavainis pielietotu ''baltos melus'' piemēram, mīļā gribu Tev uzdāvināt ļoti skaistus cimdiņus,bet man jāzina vai Tev derēs, tāpēc jānomēra pirksti :D
Nebija nekādu balto vai nebalto melu. Es vispār nebiju gatavojusies, ka bildinājums būs. Taču, viņš man jau reiz bija pasūtījis viena sava gredzena kopiju. Tas ir vīriešu gredzens, tāpēc ņēma vnk mazāko izmēru, kāds bija un man tas lieliski derēja. Un es, kad es to gredzenu lieku, tad nēsāju uz tā paša pirksta(tikai otrai rokai), uz kura ir saderināšanās gredzens.
ne īsti par saderināšanās gredzenu, bet kad ex dāvināja gredzenu, tad viņam bija "baigā" shēma -sēžot mašīnā viņš pa rokām virpināja kkādu metāla stīpiņu, man protams arī savajadzējās, tā nu sēdējām pļāpājām, izrādās viņš visu laiku bija vērojis kuros pirkstos es to stīpiņu lieku un cik labi man viņa der. Tā tiku pie gredzena :)
Es gredzenus pirms tām nēsāja reti. Paņēma gredzenu, kas stāvējā mājās un aiznesa noteikt izmēru, taču piemirsa, ka to gredzenu nevelku, jo man ir pa lielu :D Bija mazliet neveikla situācija, bet nekas, aizgājāsm kopā, noteicām izmēru (tik maza izmēra Latvijas veikalos vispār nav0, tāpēc pasūtījum īsto izmēru pa taisno no rūpnīcas, gaidījām kādus 2 mēnešus.
Manējais bija pamanījis, ka visus savus gredzenus vienmēr nēsāju uz vidējā pirksta, prasīja, kāpēc nenēsāju uz zeltneša. Lai gan man ļoti gribējās nēsāt uz zeltneša, vienmēr visi gredzentiņi bija par lielu. Viņš pajautāja, kas tad tas par izmēru, kas man krīt nost, pateicu.
Īsto gredzentiņu uzdāvināja perfekta izmēra :) vismaz zināja, kāds man būs par lielu :D
Ne gluži pa tēmu, bet būtu interesanti uzzināt no pašiem juvelieru veikalu pārdevējiem ar kādiem tik uzskates materiāliem un līdzekļiem vīrieši (varbūt arī sievietes) lūkojuši pēc saderināšanās gredzena :D
Pasakiet meitenes, kā tikt vaļā no sajūtas, ka gribu, lai mani bildina ?
°
laikam palaist to domu vaļā un neieciklēties uz to..tā vismaz saka tantiņu parunas.. :D bet reāli dzīvē man jau liekas, to ko ļoti grib, nevar tik vienkārši aizmirst :D
Man nav saderināšanās gredzena, bet pēc ~ pusgada kopā būšanas, draugs uzdāvināja zelta gredzentiņu. Pa to laiku tēmas par gredzenu izmēriem nebija bijis, gredzenus arī retu reizi nēsāju, tāpēc nezinu kā viņš notrāpīja tik ļoti precīzi. Galvenais, ka viņš nemaz nebija uztraucies par pareizo izmēru, jo zinājis, ka derēs. Ceru, ja kādreiz bildinās, tad arī tas gredzens būs tieši laikā.
Man laikam nedāvinās gredzenu, jo to uzskata par lieku tradīciju :( Vispār jau tā ir, bet man patiktu apziņa, ka vīrietis ir centies, meklējot man gredzenu.
No agrākajiem it kā 2 esot gribējuši mani bildināt pēc šķiršanās, viens gredzenu esot izmetis miskastē, otrs bija paņēmis māsas gredzenu. Kādi tie gredzeni bija, nav ne jausmas, neredzēju.
Manējais bija pamērījis manus gredzenus uz saviem pirkstiem , bet tāpat vajadzēja samainīt par pusi izmēra, nedaudz par lielu bija. Es tikai nesaprotu, kur likšu to gredzenu, kad drīz būs jāvelk tajā pirkstā laulību gredzens. Negribas iegrūst plauktā, jo mīļš man tas gredzentiņš.