Bez attiecībām..

Es ticu, ka tu esi normāla ;) katru meiteni laikam, kura pabijusi viena šādi sāk ik pa brīdim domāt

otrās attiecības 2gadu laikā

Manuprāt, te nav ko skaust. Divas "nopietnas" attiecības divu gadu laikā, nu tas nav nopietni :)

Bet jā, rozā briļļu periods, tas ir forši.

Neesmu gan viena, bet esmu domaajusi par skaistaam meiteneem, kuras ir vienas... Man uzskats, ja vinja veelas attieciibas, bet chiks vien ir, tad vaina noteikti ir pashaa meitenee. Vai nu prasiibas nereaalas, vai raksturs diivains, vai kokjeteet nemaak, vai gaida kaut kaadu princi uz balta zirga, vai dumja, vai nemaak sarunaaties, draudzeeties, vai neinetresanta, augstpraatiiga, rupja u.t.t. Iemeslu var buut ljoti daudz!
Un retos gadiijumos vainiigs ir dziivesveids un vide - nav jaunu pazinju tuvaakajaa sabiedriibaa (taa teikt svaigas galjas), paaraak monotons vai aiznjemts dienas rezhiims, rutiina - drabs - maajas - darbs.
Neesmu nekaada skaistule, vai ar zelta raksturu, gjeniaala vai kaa savaadaak iipasha - bet man nekad nav bijusi probleema atrast labu puisi attieciibaam. Un nekad nav bijushas taadas probleemas attieciibaas kaa vairumam shii foruma lietotaajaam... Par ko tas liecina?... Man vienkaarshi nereaali veicas? Esmu vienkaarsha normaala sieviete, kura negaida nez ko, netup maajaas rokas salikusi un nedzenaas pakalj kaut kaadiem ideaaliem...

Attiecību ziņā esmu sevi pilnīgi un totāli norakstījusi. Aiz neko darīt izdomāju savu attiecību misiju, kopš tā laika vairs pat neceru uz veiksmīgu kopābūšanu.

Lola,kāda ir tava misija? Ja ne šeit,tad varbut PM

Neons bet vai tad ir slikti ja ir prasības? Labāk ņemt pirmo kas pagadās,lai tik kkas būtu?
Nav man viņas nekādas augstās,jo pati ļoti labi apzinos savus mīnusus.
Jā,mana problēma ir tā,ka nemāku ātri atvērties,tādēļ kkādi akli randiņi,iepazīšanās internetā nav priekš manis.
Ar puišiem,kas mani nesaista es uzreiz varu būt es pati,bet ja tā nav tad iebremzēju.
Un kur tad lai iepazīstas? Visi brīvie puiši,kas varētu būt ņemami izrādās vienkārši "babņiki".

Sombrita, tā kā man sanācis visiem ex nodarīt pāri, iedomājos - varbūt attiecības ar mani viņiem bija vajadzīgas, lai saprastu jebkura meitene pēc manis ir zelta vērta. :D

* saprastu, ka

Lola :D

Ir starpība starp adekvātam prasībām (piem., nav "babņiks", nav narkomāns, nav piecu bērnu tēvs, nav precējies) un nereālām prasībām (skat. lietotāja "Ingus" aprakstu: http://cosmo.lv/forums/topic/167348-brivas-attiecibas/?sort=ASC&pnr=1)

Nevajag man lai ir ar auto,dzīvokli,un mani uztur.Nevajag man skaistuli no žurnāla vāka.Nevajag man uzkačāto tipu.Ticu,ka pāris viens otru papildina un kopā var izaugt.

Vienkāršu puisi/vīrieti,kurš elementāri rūpējas par sevi.Kuram ir kkādas intereses dzīvē.Lai ar viņu no sirds var pasmieties un patizloties.Lai es varu no viņa ko iemācīties,un viņš no manis.
Nepiekasos pie tā ja nu būtu jau tēvs,vai ir alus vēderiņš.

Nav jau jaabuut pilniigi bez prasiibaam, protams. Bet jaasaka arii taa, ja atrodies daudz maz normaalaa sabiedriibaa, tad rii pirmais kas pagadiisies no shiis sabiedriibas buus normaals. Kaartiiga meitene, kurai ir savi hobiji (sports, piem.), kura studee un apmeklee dazhaadus pasaakumus atbilstoshi savaam intereseem, nesatiks kaut kaadu urlu dzeeraaju savaa celjaa, jo vinjas sabiedriibaa taadu gluzhi vienkaarshi nebuus. Bet, ja vinja vaikstaas par to, ka pusis nav modelis no zhurnaala vaaka, tad gan - pati vainiiga...

Tur jau galvenā nelaime.Puiši kas atrodas man apkārt iedalās 3 kategorijās.
1)Aizņemtie
2)Brīvie,kas tādi arī vēlas palikt
3)Puiši kas ir tikai draugi.

Jāsāk ar steigu paplašināt savs redzesloks :)

Es arī esmu jau kādu laiku mmm 10 mēnešus viena, bet man arī tagad pēdējā laikā nāk prātā domas "vajadzētu kādu , kas ir blakus"bet tad šādos brīžos man ir draugi , kas vnk mani atbalsta un saka ka būs labi. Jā dažbrīd ienāk galvā domas vrb neesmu tik skaista un tik jautra, un komunikabla, vrb neeju tusēt pa klubiem every friday , nepīpēju un nedzeru, bet es mēģinu sev iestāstīt ka labs nāk ar gaidīšanu un ka ja būs lemts , tad gan jau būs lemts.

Man arī īpaši neiet ar attiecībām, bet es šo laiku izmantoju vērtīgi - sports, pašpilnveide, grāmatas .. kas attiecas uz iepazīšanos, ciest nevaru to procesu! Kad saņemos, tad ilgāk par pāris nedēļām nevar izturēt vienu un to pašu rakstīt n-tajām sievietēm, atcerēties, ko katra ir rakstījusi + izdevumi randiņiem, domāšana, plānošana .. brr ..
Uz ielas vai dzīvajā es neiepazīstos .. esmu tam par kautrīgu. Esmu gan mēģinājis, bet man kaut kā nesanāk. Man liekas, ka sievietes mani neuztver par pilnu :D Lai gan realitātē esmu pat ļoti sakarīgs ..
Kas attiecas uz potenciālo partneri, tad ir jārēķinās ar to, ka labākajā gadījumā 5% no visiem vīriešiem būs kaut cik piemēroti Tev .. un 1% tādu, kas tiešām aizķers, tā kā rēķinies ar n-tajām neveiksmēm līdz sastapsi sev tīkamu partneri. Tāpēc vien neiesaku noniecināt iepazīšanos internetā .. tā var aptvert lielāku vīriešu sortimentu :D Ja tā to var saukt .. tiesa vilšanos un nelaimju tur netrūkstot, cik dzirdēts ..
Jebkurā gadījumā - veiksmes sastapt kādu, kas Tevi aizķer :)

Lasot diskusiju nāk galvā mans kolēģis,jauks čalis, vēlas attiecības, taču kā nav tā nav! Laikam pie vainas būs darbs- mājas, nekur jauni cilvēki apkārt neparādās!

Ubags, nabags, artēmijs gaida tavu vēstuli :)
Uzraksti viņi ir normāli čomi :)

Ja godīgi,es jau esmu nogurusi no randiņošanas.Vai nu man ir interese,vai puisim.
Bet kādēļ ne abpusēji un reizē?
Tādēļ izmisīgi neko nemeklēju,un uz randiņiem iet arī vairs īsti nav vēlmes.

Lasu un domāju, man laikam paveicies, ka, lai iemīlētos kādā daudz nevajag. Man tas notiek ļoti viegli un ātri, ka tik labs cilvēks... Un par vīriešu uzmanības trūkumu nevaru sūdzēties arī tagad, jau precētas sievas statusā ar bērnu pie sāniem. Lai gan lielākai daļai sieviešu es noteikti šķitīšu pelēkā pele... Vot i paradokss! Neesmu labs padomdevējs šajā sakarā, varu tikai padalīties ar savu pozitīvo pieredzi...

Iemīlēties jau ir labi,bet vajag lai arī Tevī iemīlas :)