Sveikas, dāmas!
Šodienas garastāvoklis tik lielisks, ka nespēju doties gulēt. Draugs jau saldi šņāc, bet zinu, ka man nāksies ilgi un dikti grozīties, lai iemigtu.
Tātad, mans mērķis- sarunas par un ap šī vakara emocijām!!!
Sākšu ar sevi.
Manas emocijas? Haotiskas. Kopš vidusskolas beigšanas pagājuši jau 4 gadi, beidzot esmu sapratusi, kur iet mācīties tālāk. Taču...mani beidz nost doma, ka visi bijušie klasesbiedri jau tagad beidz augstskolas. Bail, ka savā kursā būšu visvecākā, ka visgrūtāk būs pieslēgties mācību procesam. Taipat laikā negribu apstāties savā attīstībā dēļ bailēm. Kā ir tām, kuras nav studējušas/nestudē uzreiz pēc vidusskolas? Jūtat, ka ir grūtāk? Ka vairāk sevi jāpiespiež mācīties?
Taipat laikā izbaudo šo laiku, kad man jau ir topošais vīrs, stabils darbs, savs auto, sakārtota ikdiena. (l)