Īstais, vienīgais!

Es domāju, ka tam nav skaidrojuma. Ir tikai sajūta. Es jūtu, ka vīrs ir mans īstais, jo mēs esam tik līdzīgi domājoši cilvēki, es viņam uzticos, viņš ir mans labākais draugs, arī pēc 4 gadiem attiecībās jūtu iekāri, romantiku. Kad viņu negaidīti satieku kaut kur ārpus mājām, man joprojām ir saviļņojums un viegli trīs rokas, kā pirmajos randiņos.

Brīdis, kad vairs nav domas, ka kāds varētu būt labāks, kad vairs nevar iedomāties sevi ar kādu citu, kaut arī brilles nokritušas un otra mīnusi sen jau ieraudzīti, tie netraucē. Vienkārša otra klātbūtnes baudīšana arī pēc gadiem- tad arī rodas apziņa, ka ir īstais

Nu īstais ir tad, kad negribu nevienu citu, ir labi tā, kā ir.

Brīdis, kad vairs nav domas, ka kāds varētu būt labāks, kad vairs nevar iedomāties sevi ar kādu citu, kaut arī brilles nokritušas un otra mīnusi sen jau ieraudzīti, tie netraucē. Vienkārša otra klātbūtnes baudīšana arī pēc gadiem- tad arī rodas apziņa, ka ir īstais

Parakstos zem katra vārda! :)

Ko nozīmē īstais un vienīgais? Tas ir cilvēks ar kuru kopā Tev ir labi? Tad jau katrs no taviem bijušajiem draugiem varētu būt Tavs īstais, ja strādā ar attiecībām, attīsta tās, aug, utt. Es uzskatu, ka katram tas īstais ir savs. Vienai vajadzēs vīrieti, kas būs ģimenes galva, vīrietis, kas kā pateiks, tā arī būs. Otrai tas būs vīrietis, kurš ļaus sievietei kāpt pa karjeras kāpnēm un pats uzņemsies bērnu audzināšanu. Trešajai īstā otrā pusīte būs tā, kas būs galvenokārt atbalsta plecs un draugs. Un ja abi ir gatavi risināt problēmas, kas rodas attiecības, nevis uzreiz šķirties, tad tas arī ir īstais. :)

up^

mani laikam nolinčos par šādu viedokli, bet, man šķiet, ka to, kurš ir tavs īstais, saprot tikai uz nāves gultas, jo, kā gan mēs varam zināt, kas mūsu attiecības nākotnē gaida un kas vēl notiks šajā dzīvē? Uz konkrēto brīdi, jā, var runāt par īsto un vienīgo, bet mūža griezumā - tikai pašā nogalē.

Šarlote

Es tev piekrītu!! Kā arī mūsu diskusijā daudz uzsvērts tika tas, ka ir ļoti daudzi cilvēki, kuri savu dzīvi nodzīvo ar neīsto! :)

Jo ilgāk attiecībās, jo mazāk, liekas, ka īstais. Būdama sociāls, komunikabls cilvēks, ar samērā plašu interešu loku, neticu "vienam īstajam." Toties vienīgais ir tad, kad - ir vienīgais, un nav neviena cita. Tomēr tas mēdz būt pārejoši :D

Mans domas .

Līdz 7 gadiem , mana dzīve bija ideāla ar otru pusīti ... rozā brilles nebija ,viss bija labi , zinājām kas esam , pieslīpējamies ,viens,pie otra....

pēc kāzām - parādās īstias raksturs , īstā daba cilvēka , vairs negrib būt tik labs ,sākās visādas problēmas, kas nebija pašā sākumā .

Jasaka tā ,ka nebiju orecēta ,tas laiks bija pasakains, ģiemenes dzīve , nezinu vai laba ...

redzu labi un redzu slikto ...bet vairāk ir laba ,nekkā sliktā , un tas mūs satur kopā ,velamies mazo , un tas stiprina mūs.....

orecēta - precēta.

Nezinu par to īsto un vienīgo, bet man svarīgi ir just,ka tas ir tas TAVS cilveeks. No matu galinjiem liidz papeezhiem. Iespeejams,ka taadi dziivee ir vairaaki, bet iespeejams tikai viens.
Bet nu taa sajuuta ir svariiga, ka taa otra priekshaa vari buut pats liidz peedeejam siikumam. Nekas nav jaateelo, nav jaabu labaakam, kaads tu esi...tu vnk esi un tevi pienjem tieshi taadu, bez visiem-tu vareetu buut gudraaka, tievaaka, garaaka, bagaataaka, un nez kaada tur veel...bet taa vienkaarshi-taa ir taa attieksme, kad tevi uzskata par perfektaako cilveeku uz zemesslodes pat peec 5 gadiem kopaa.:D un tu domaa tieshi taa pat...
Dziivee, protams, visaadi var gadiities-viss var mainities, bet daudz vieglaak un patiikamaak ir dziivot shodien ar doma,ka jaa...tas ir tas MANS cilveeks liidz kaulam, nekaa visu laiku domaat-ir iistais? Nav?
Un nav pat naaves gultaa jaagulj...

Tony, kā cilvēks septiņus gadus attiecībās var noslēpt savu īsto būtību un tā parādās tikai pēc kāzām - kā pareizi saprotu, - pēc septiņiem gadiem? man tas ir grūti aptverami

Dziivee, protams, visaadi var gadiities-viss var mainities, bet daudz vieglaak un patiikamaak ir dziivot shodien ar doma,ka jaa...tas ir tas MANS cilveeks liidz kaulam, nekaa visu laiku domaat-ir iistais? Nav?
Un nav pat naaves gultaa jaagulj...

ai ,besis uznāca uz šo komentāru , es laikam nejūtu ka mans vīrs būtu mans cilvēks , tik daudz problēmu , ka dažriez gribas visas emocijas izsist ārā uz boksa maisu ....

bet pirms kāzām viss bija labi ....

Šarlote - mazāk kritikas bija , bļaušanas ,viņš ir ātras dabas , tad kad nebijām precēti vairāk savaldījās ,,,,

varam privāti sarakstīties....

vīrammāte pa vidu , pasliktina attiecības ,jūtu ,

kā viņa neaizdomājas ka dēlam ir labi pie manis , un nav jēgas līst un kūdīt , lai vel vairāk problēmu būtu ....

viņa tik panāks to ka nebraukšu ciemos,lai domā ko grib .....

Apskauzu visus paarus,kuri nodziivojusi visu muuzu kopaa ar to-"tas ir mans vieniigais".
Man jaaatziisatas,ka man nav iista ticiiba tam "vieniigajam",nodziivot jau varbuut var kopaa,bet vai taa miilestiiba saglabaajaas vienmeer tik speeciiga,kaa saakumaa?

Sarlote-man patika tavs viedoklis!

Kaut kur dzirdēju, ja nemaldos mācītājs to teica: Nav tādas īstās otrās pusītes, ka tu atrodi un ir. Bet, tev pašam ir jākļūst par otra cilvēka īsto pusīti. Un, ja pie šī strādā abi cilvēki, tad arī jūs kļūstat par īstajiem viens otram.