Kas notiek ar cilvēku pēc nāves?

Es nedomāju par lietām, kuras tāpat nav lemts uzzināt. Ja apēdīs tārpi, tad apēdīs.. ja nākamajā dzīvē būšu puķe pļavā vai jūraszirdziņš - ok...

Man svariigi ir ticeet tam,kur juutos labi!

man gan labāk patīk zināt kā ir patiesībā. laiks pieaugt.

Queen-es varbuut nepareizi izteicos...man sodien gruuts riits.
Es ticu naakosai dziivei un tam,ka pasaulee ir loti daudzas lietas,kuras "mirstiigie cilveeki" nespeej izskaidrot.Zinu,ka man noteikti nebuus gruuti aiziet no siis pasaules tiesi taapeec,ka es zinu-naakosaa riitaa buusu citur!

vairs nepiedzīvos nāvi

ja cilvēki vairāk nepiedzīvos nāvi, tad jau visa zeme būtu noplicināta, iztīrīta un pārapdzīvota. kā var gribēt mūžīgi dzīvot, tak apniks tie pasaules labumi. nāve ir tik pat normāls process kas piedzimšana, dabā tā notiek nepārtraukti un nedomāju, ka to varēs apstādināt. dzīvot mūžīgi grib tie kuriem bail par realitāti un nāvi.

Zinu,ka man noteikti nebuus gruuti aiziet no siis pasaules tiesi taapeec,ka es zinu-naakosaa riitaa buusu citur!

tu NEzini tu tici. un tavai ticībai NAV NEKĀDA pamatojuma. tāpat kā bērni tic salavecim.

#1_fans, tavai sejai nag pamatojuma

*nav

Katram no mums ir dota izvēle dzīves laikā, kur mēs pavadīsim dzīvi pēc nāves. Cilvēks labi apzinās, ka nav tikai fiziska būtne, staigājošs gaļas gabals, mums ir arī dvēsele un gars. Ir tikai divas iespējas, kur mēs varam nokļūt pēc nāves un nav neviena cita ceļa pie Dieva, kā vien caur Jēzu Kristu, jo mēs esam grēkojuši, nav neviena taisna Dieva priekšā un grēks ir tas, kas mūs nošķir no Dieva mīlestības, taču Jēzus, kas bija bez grēka, pats padevās nāvei, paņemdams līdzi visas mūsu ciešanas, slimības, grēkus, lai mēs varētu tikt dziedināti, laimīgi un iegūt piedošanu un attaisnošanu.

Tikai ticībā mēs varam iegūt mūžīgo dzīvību un nevis pēc darbiem. Neviens nenonāks debesīs tikai tāpēc, ka bijis labs cilvēks, taču patiesai ticībai vienmēr seko arī labi darbi. Pieņemot Jēzu Kristu un atgriežoties no grēkiem, mūsu gars atdzimst no augšienes, mēs varam saņemt Svēto Garu, kas mūs vada un palīdz atteikties no grēkiem, izdarīt pareizās izvēles, kalpot citiem cilvēkiem, kā arī apzināties savu patieso aicinājumu šai dzīvei.

Pimkārt, diezgan jocīgi šķiet, ka lielākā daļa cilvēku tam, ko saka reliģijas saka striktu "Nē" un "Pilnīgas muļķības", tai pat laikā tad, kad ir runa par turpinājumu pēc nāves, nespēj noticēt un netic tam, ka gaisma izslēgsies un nekā nekad vairs nebūs. Gribot negribot jāsaka: "Tieciet beidzot ar sevi skaidrībā!"

Lasot, ko Tu esi šīs tēmas sakarā sarakstījis, liekas, nu moška arī neesi Tu tik nenormāls, kā reizēm iztaisies. Bet man Tev gribas teikt - ne visi, kas saka "nē" reliģijai, saka "nē" jebkam, ko zinātne pagaidām nevar pierādīt. Un es saku "pagaidām", jo nemaz nešaubos, ka savas atbildes mēs atradīsim. Tomēr reliģija nav tas pats kas ticība. Es neesmu reliģioza, reliģijas man šķiet muļķīgas, tomēr es ticu, ka mums pēc nāves ir iespēja tikt pie jauna ķermeņa, jaunas dzīves un jaunām mācībām.
Tai nav jābūt kristietībai vai islāmam, nav jāsapņo par debesīm un paradīzi, lai ticētu kaut kam, kam ar reliģiju maz sakara.

Ceru, ka pilnīgi un absolūti nekas nenotiek. Ar nāvi arī viss beidzas. Ceru, bet who knows...

Katram no mums ir dota izvēle dzīves laikā, kur mēs pavadīsim dzīvi pēc nāves. Cilvēks labi apzinās, ka nav tikai fiziska būtne, staigājošs gaļas gabals, mums ir arī dvēsele un gars. Ir tikai divas iespējas, kur mēs varam nokļūt pēc nāves un nav neviena cita ceļa pie Dieva, kā vien caur Jēzu Kristu, jo mēs esam grēkojuši, nav neviena taisna Dieva priekšā un grēks ir tas, kas mūs nošķir no Dieva mīlestības, taču Jēzus, kas bija bez grēka, pats padevās nāvei, paņemdams līdzi visas mūsu ciešanas, slimības, grēkus, lai mēs varētu tikt dziedināti, laimīgi un iegūt piedošanu un attaisnošanu.

Tikai ticībā mēs varam iegūt mūžīgo dzīvību un nevis pēc darbiem. Neviens nenonāks debesīs tikai tāpēc, ka bijis labs cilvēks, taču patiesai ticībai vienmēr seko arī labi darbi. Pieņemot Jēzu Kristu un atgriežoties no grēkiem, mūsu gars atdzimst no augšienes, mēs varam saņemt Svēto Garu, kas mūs vada un palīdz atteikties no grēkiem, izdarīt pareizās izvēles, kalpot citiem cilvēkiem, kā arī apzināties savu patieso aicinājumu šai dzīvei.

dieva nav, jēzus nekad nav eksistējis un bībelē ir vairāk muļķību kā šizofrēniķu dienasgrāmatās. FAKTS.

Pasaulespilsone, nezināju, ka esi tik fanātiska.
Ar ko, bļāviens, Jēzus ir labāks par Krišnu, Budu, Allāhu vai citiem čuomiem?

ar to ka viņa vārdā ir visvairāk noslepkavoti.

Tai nav jābūt kristietībai vai islāmam, nav jāsapņo par debesīm un paradīzi, lai ticētu kaut kam, kam ar reliģiju maz sakara.

+++++
Turklāt kristieši reinkarnāciju nemaz neatzīst.

#1_fans, es nemaz nejautāju Tev. Man kā vispārībā nereliģiozai personai, ir maz vēlēšanās iesaistīties kaut kādās diskusijās ar noliedzošu karojošo ateistu, kura lielākais mīnuss ir nespēja cienīt citu tiesības ticēt.

es cienu ticību kas neietekmē pasauli un sabiedrību destruktīvā un degradējošā veidā.

Ceru, ka pilnīgi un absolūti nekas nenotiek. Ar nāvi arī viss beidzas. Ceru, bet who knows...

Samaara-pilniigi piekriitu.Man liekas,ka mums ir jaamaak cieniit otra cilveeka domas,izveeli,kam pieveersties,nepieveersties.

Un kā tieši ticība tam, ka ar ķermeņa nāvi vēl nekas nebeidzas, degradē cilvēces attīstību?
Tu tici, ka ceļošana laikā ir iespējama?