visas pasaules tautas laikam ir bijušas dumjas, kas tic dvēselei, jo nabags visu zina labāk par visiem zinātniekiem un mirušajiem
Ne jau visas tautas visos laikos ticējušas pēcnāves dzīvei.
Savukārt tieši tas, ka to versiju, "kas varētu būt pēc tam", ir tik daudz, gan liek domāt, ka šiem uzskatiem nav nekādu pamatu. Ja vien par pamatu neuzskata nevēlēšanos pieņemt nāvi.
Kāpēc agrākos laikos ticēja dvēselei? Jo zinātne nebija attīstījusies pietiekamā līmenī, lai cilvēki saprastu, "kur rodas" domas, jūtas, citi psihiskie procesi. Nezināja, ka to pamatā ir elektriski impulsi smadzenēs un domāja, ka tātad varētu būt kaut kas cits, kas mums dod apzīņu, un gribēja ticēt, ka šis "kaut kas cits" saglabājas arī pēc nāves. Senie cilvēki nebija stulbi, jo tam ticēja. Viņiem nebija gana daudz zināšanu par cilveka ķermeni.
Tagad, attīstoties zinātnei aizvien tālāk, papildinoties mūsu zināšanām par pasauli apkārt un mums pašiem, gan aizvien vairāk cilvēku tam netic. Un tieši tāpēc dīvaini, ka Tu piemini zinātniekus... varbūt es būtu palaidusi garām, ka zinātnieki atraduši sensacionālus pierādījumus pēcnāves dzīves eksistencei? Man kaut kā bija palicis iespaids, ka ir otrādi un, pateicoties zinātniskajiem atklājumiem, paliek aizvien mazāk tādu lietu, ko cilvēki nespētu izskaidrot (un tāpēc vilktu iekšā mistiku), un tieši zinātnieku vidū ir daudz vairāk ateistisku un nereliģiozu cilvēku, salīdzinot ar pārējo populāciju..
487
