Precības - nozīme mūsdienās

Tagad, kad krīze aiz muguras, vairāk sāk precēties, jo ir nauda, par kuru kāzas dzert. Tāpat esmu novērojusi, ka populārais uzskats, ka bērni un kāzas pēc karjeras, ap 30, pamazām izzūd, arvien vairāk, kā agrāk, precas 18-22 gados. Pati par ģimeni vēl nedomāju, tātad par kāzām arī nē. Kad gribēšu bērnus, ģimeni, tad arī precēšos. Jūtu, ka tas varētu būt ap gadiem 26 vai vēlāk.

Man jautājums tiem (tām), kas uzskata, ka laulību slēgt ir būtiski u.tml. Kāda jēga no laulībām, ja vairums no tām tāpat tiks šķirta tuvāko 5 gadu laikā? Jā, protams, var jau nešķirties, bet spītīgi turpināt saglabāt formālu laulību, bet kāda jēga? Jūs tiešām domājat, ka bērni jutīsies laimīgi ģimenē, kurā vecāki vēlas šķirties, bet to nedara?

xerty nu vienkārši nav tā, ka es dien dienā domāju, kad nu man tas gredzens būs, gribas tagad nedaudz sakārtot savu dzīvi, vajag vispār vēl skolu pabeigt, darbu atrast, atrast savu mājokli un tad sākt kaut ko tādu domāt :D savādāk jau nemaz navar būt :)

Es uzaugu šķirtā ģimenē. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc man ir svarīga laulība.

Man ir tieši pretēji - arī uzaugu šķirtā ģimenē, redzot, ka mamma viena var visus brīnumus sastrādāt, tāpēc nekad laulības par ko obligātu neesmu uzskatījusi. Nevienās attiecībās nekad par kāzām neesmu domājusi, apprecējos galvenokārt jo vīrs tā gribēja - viņš nāk no pilnas ģimenes, kur bērniem tika iemācīts, ka "mamma un tētis" ir arī "vīrs un sieva", līdz ar to viņam bija svarīgi, lai viņš būtu kopā tieši ar sievu, nevis tikai ar mīļoto sievieti.

Draugu paziņu lokā esmu novērojusi, ka laulībām uzmanību pievērš tikai tie, kuru vecākiem ir laimīga laulība, vai arī tie, kuriem vecāki spiež precēties. Pārējie lielākoties dzīvo labi tāpat, bez visiem "papīriem" :D

Ne jau visiem ir formālas laulības. Ir daudz arī tādu, kas ir apmierināti, nevis dzīvo dzīvošanas pēc.

zinu pāri (drauga kolēģis) ar savu mīļo nerkoja nekādas kāza, nesarakstījās, vienkārši skaidrā dienas laikā, satikās pie baznīcas, apmainījās ar gredzeniem un tā šo balto dienu dzīvo kopā

Robert, ne visas laulības izjūk, un ne ar visiem tas notiek! Tad jau nekam nav jēga, reāli NEKAM! Sanāk, ka cilvēkam dzīvē nekas nav vajadzīgs, jo kāpēc? Viss taču var pazust,sabrukt utml.

Ai, mans pēdējais komentārs bija atbilde Robertam.

ak, mana kazas kāja :D

Annie ja tu domā par to ko es teicu, tad tur vispār nebija saistības ar tavu teikto :D

Es uzaugu šķirtā ģimenē. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc man ir svarīga laulība. Nepiekrītu, ka tie cilvēki nenovērtē laulības nozīmi.

Man ir tieši tāpat.

Man apkārt neviens neprecās. :D Brālēns apprecējās un jau paspēja izšķirties. Kur nu vēl draugu/paziņu lokā.

Man lauliibas ir ljoti noziimiigs pasaakums. Attiecos pret to ar visu atbildiibu un cienju. Uzskato to par svariigu soli jebkuraas attieciibaas. Vienkaarsha sadziivoshana kopaa man nav saprotama un shkjiet pilniigi nenopietns, lieks pasaakums...

Kāda jēga no laulībām, ja vairums no tām tāpat tiks šķirta tuvāko 5 gadu laikā?

Esmu idealiste, optimiste un varbuut arii sameeraa naiva buutne, kura tic tomeer miilestiibai un lauliibaam uz muuzhu. Es, kad preceejos, un veel joprojaam (protams) domaaju, ka mani ar viiru shkjirs tikai naave. Nepreceejos tikai statusa deelj, papiriisha deelj vai rozaa briljlju iespaidaa. Neredzu iemeslu, kaapeec mums vajadzeetu shkjirt lauliibu vai vispaar domaat par to, ka shai lauliibai nebuus lemts ilgs muuzhs.

Man jautājums tiem (tām), kas uzskata, ka laulību slēgt ir būtiski u.tml. Kāda jēga no laulībām, ja vairums no tām tāpat tiks šķirta tuvāko 5 gadu laikā?

Kaada jeega tad ir slauciit putekljus, ja tie taapat peec nedeeljas buus atpakalj? Kaada jeega ir eest no saakuma zivi un tad desertu, ja jau veederaa taapat viss samaisiisies kopaa? Mees daraam daudzas lietas, par kuraam nav 100% garantijas ka izdosies. Kaut vai taa pati uznjeemuma atveershana. Mees tajaa ieguldaam laiku, liidzekljus, bet nekur nav teikts ka nenoies kaut kas skjeersaam. Bet vai taapeec vajadzeetu atteikties no visa un pat nemeeginaat kaut ko dariit? Taapat ir ar lauliibu. Ir tomeer veerts pameeginaat, ja sastopi to iipasho cilveeku.

Man jautājums tiem (tām), kas uzskata, ka laulību slēgt ir būtiski u.tml. Kāda jēga no laulībām, ja vairums no tām tāpat tiks šķirta tuvāko 5 gadu laikā? Jā

Varbuut Tu esi pregis un speej paregot to, ka izshkjirsies pec 5 gadiem, bet es tada neesmu, es sobriid juutu, ka esmu gatava but ar to ilveku visu muuzhu un tadelj ari preceshos. Kada jega tad vispar ar kadu but kopaa, ja ir jashkjiras?

Domāju, ka ir daļa, kas precas, jo tā vienkārši ir jābūt, sabiedrības spiediens, kuras kultūras pamatā ir reliģija. Bērns ārpus laulības - ārprāc, mauka. Daļa precas, lai nokārtotu visas juridiskās lietas. Hipotekārais kredīts. Daļa precas, lai būtu drošība, citādāk vīrietis vienu dienu pazudīs, kā žīds pa Miķeļiem, ne alimentus maksās, neko. Mīlestībai un laulībai neredzu saistību nekādu. Ja viens otru mīl, nu nav nekas jāpierāda, jāmauc tas gredzens pirkstā, lai otrs zinātu, ka tie nodomi ir īsti. Ja mīl, tad mīl.

Un vispaar, kaada jeega ir dziivot, ja taapat nomirsi? Varbuut labaak buutu nomirt uzreiz, jo taapat no naaves neaizbeegt.... :D

Robert, ne visas laulības izjūk, un ne ar visiem tas notiek! Tad jau nekam nav jēga, reāli NEKAM! Sanāk, ka cilvēkam dzīvē nekas nav vajadzīgs, jo kāpēc? Viss taču var pazust,sabrukt utml.

Nebūsim tādi fatālisti! Nekur neesmu apgalvojis, ka visas laulības izjuktu. Protams, daļu laulāto patiešām "šķir tikai nāve", bet nevar noliegt, ka šķirto laulību īpatsvars ir augts. Varat dēvēt mani par savādnieku, taču liekas nedaudz smieklīgi zvērēt mūžīgu mīlestību un uzticību, lai pēc dažiem gadiem šķirtos.

Kaada jeega tad ir slauciit putekljus, ja tie taapat peec nedeeljas buus atpakalj? Kaada jeega ir eest no saakuma zivi un tad desertu, ja jau veederaa taapat viss samaisiisies kopaa?

Manuprāt, jēga ir tāda, ka mēs nemānām sevi ar ilūzijām, ka putekļi nekad vairs nebūs jātīra, nedz to, par ko pārvēršas barība mūsu gremošanas traktā.

Nekur neesmu apgalvojis, ka kūtu konsekvents laulību institūta noliedzējs vai nīdējs. Kad biju jauns, arī pats ticēju iespējai satikt savu "īsto", bet, kļūstot vecākam, sapratu, ka augušas ne tikai manas prasības, bet arī spēja kritiski novērtēt potenciālās partneres. Vai es pats precētos? Jā, nenoliedzu šādu iespēju... Bet nu tad sievietei būtu jābūt vienkārši satriecošai - tādai, kas spētu likt man zaudēt galvu. Nedomāju, ka tādu būtņu uz šīs planētas dzīvoto daudz.

Domāju, ka ir daļa, kas precas, jo tā vienkārši ir jābūt, sabiedrības spiediens, kuras kultūras pamatā ir reliģija. Bērns ārpus laulības - ārprāc, mauka.

Man gan shkiet, ka sis sabiedribas spiediens jau ir sen aiz muguras. Un kada kulturas religija? Nedomaju, ka mums taada pastaav...

bet nevar noliegt, ka šķirto laulību īpatsvars ir augts.

Robert, protams, ka būs augsts, ja laulību pamatā ir mīlestība.