Precības - nozīme mūsdienās

Precības ir pāra attiecību apliecinājums par to ka viņu attiecības ir balstītas uz mīlestību un uzticēšanos. Precības ir kā papildus skriemelis attiecību mugurkaulā.
Tas ir skaists un aizraujošs pasākums. Tas nav lēti un visa gatavošanās ir ar klapatām un problēmām pilna, bet rezultāts ir tā vērts.
Mēs precējāmies pirms daudziem gadiem un nekad neesam nožēlojuši iztērēto naudu. Kāzas bija tradicionālas ar plašiem galdiem, pamatīgu ēšanu, dzeršanu un ballēšanos.
Man patīk būt precētam vīrietim, neuztrauc nekādas brīvības zaudēšanas vai citi attaisnojumi lai neprecētos. It īpaši ja ir bērni un visiem ir viens uzvārds.
Vēlāk ir tik forši parādīt bildes un video, bērniem un pašiem paskatīties.

Domāju ka neprecēšanās, pie stabilām attiecībām, ir tāda kā nevēlēšanās vai nevarēšana noorganizēt skaistu mīlestību apliecinošu pasākumu.

Es kāzās neesmu bijusi kādus gadus 10, neviens man apkārt neprecās, kaut gan es ļoti gribētu pabūt tādā īpašā notikumā ;) Kā kuram, interese par kāzām noteikti ir, bet daudziem noteikti problēmas sagādā finansiālais stāvoklis.

Ok, vienam pārim ticu, bet tie divi vairāk izskatās ķeksīša pēc. Nu tā- ir jau ap 30, tāpēc fiksi jāprecas.

Es ceru, ka nebūsi viesis manās kāzās. Diezgan pretīgi tā izteikties par saviem draugiem / paziņām.

Pilnīgi šķiet, ka bērni vairs nedzimst mīlestības pilnās ģimenēs, bet tieši tā, kā raksta Roberts - štrunts ar visu, moš gadīsies kāds labāks un varēs skriet pie nākamā. Tiešām šķiet, ka ir zudusi ģimenes definīcija. Laiki mainās, bet uzskatu, ka ir vērtības, kurām būtu jāpaliek.

+++ Lieliski uzrakstīts

No maniem klases biedriem apprecējušies ir gandrīz visi :) arī rados visi sākot no 25 gadu vecuma ir precēti pārsvarā..

Tādēļ vajag nevis teikt, ka vērtības zudušas, bet gan ieaudzināt tās savos bērnos..

Tādēļ vajag nevis teikt, ka vērtības zudušas, bet gan ieaudzināt tās savos bērnos

Vispār jā, piekrītu arī tam. Ka daudz kas ir no audzināšanas atkarīgs. Esmu priecīga, ka gan man, gan manam topošajam vīram vecāki ir šīs vērtības ieaudzinājuši. Tiešām esmu novērojusi arī tādu tendenci, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, vai vecāki ir šķirti un kādu laulības piemēru tie bērniem ir rādījuši. Daudzi cilvēki baidās no laulībām, jo ir redzējusi sliktus laulību piemērus un uztver to, kā apgrūtinājumu, ierobežošanu, brīvības atņemšanu, liekus strīdus un tml.

Precībām nozīme ir, tikai ne reliģiskā - t.i. ar Dieva svētību! Neprecas tāpēc, ka nav sabiedrības, kā kādreiz bija, SPIEDIENS:)! Katrs dara, kā vēlās un nav vairs tik ļoti svarīgi ko kaimiņu tantes, opji, kā arī Kubiete domā :D!

Daudzi cilvēki baidās no laulībām, jo ir redzējusi sliktus laulību piemērus un uztver to, kā apgrūtinājumu, ierobežošanu, brīvības atņemšanu, liekus strīdus un tml.

Kas nu kuram skaitaas briiviiba. Ja kaadam pie briiviibas piederaas naakshana 3 naktii maajaas, sekss ar citiem, pazushana uz diennakti bez zinjas padoshanas un eeshanas naudas notriekshana mazaak vajadziigaas lietaas, tad tiem cilveekiem nav ko maaniit sevi, un vispaar taadiem labaak neiesaistiities jebkaadaas nopietnaas attieciibaas.

Es biju ļoti šokēta, ka pirms 2 dienām mana nu jau vairs nee draudzene paziņoja, ka puisis viņu bildināja, lieki piebilst, ka kopā pusgadu un katram ir savs iemesls, lai uzturētu šīs attiecības..

savukārt ar savu puisi jau esmu 2.5 gadus, bet pat no bildinājuma ne miņas, nu ok, esam to pārrunājuši, ka naudas lietas u.tt.u.tt,,utt. Bet nu kad citreiz pajautāju joka pēc vai laulāsimies, atbilde ir nez.. nekur nesteidzos, bet nu tā vnk.

Elīna, un tā pat ir labāk, kur tad steigties :)? Ja ir kopā, tad laulības ne vairāk viens, ne šķirs, tāpēc stipri vairāk novērtēju pārus, kuri ir kopā gadiem, kaut ne precējusies,ne tie - kas nesen iepazinās un ''aidā'' laulības ostā:)!

xerty Es nesteidzos, manējais par to draudzenes situāciju pateica- cik ātri saies, tik ātri izškirsies..nu tad jau redzēs.. bet sāk likties, ka manējais negrib mani par sievu :D

kampanella, pilnīgi noteikti nebūšu.

Nav nekas pretīgs. Tās draudzenes man ir tuvas, un es zinu, kāpēc precas. Tieši to arī pašas atzīst, ka ir pēc 30, tāpēc vajadzētu precēties.

Tādēļ vajag nevis teikt, ka vērtības zudušas, bet gan ieaudzināt tās savos bērnos..

Es nezinu kā ieaudzināt, piemēram, radu bērnos tādu vērtību, ja ģimenes modelis ir pavisam savādāks. Vispār es atceros, kad es gāju sākumskolā, biju vienīgā, kurai vecāki bija izšķīrušies. Un toreiz tiešām visi teica - wow, kā tad tā vecāki izšķīrušies, cik žēl, ka tā utt. Beidzot vidusskolu mēs tādi, šķirto ģimeņu bērni bijām jau pāri 10. Ir stulbi dzirdēt, kā daudzi brīnās, ka manai draudzenei vecāki ir kopā jau teju 30 gadus laulībā. Kas tur tik savāds? Bet, ja ir apkārt ir šķirtās ģimenes vai divi cilvēki dzīvo kopā tāpat vien, ar bariņu bērnu un precēties vispār netaisās, tad tas ir normāli un neviens liekus jautājumus neuzdot. Lūk, tas man liekas aplami.

Elīna, esi pacietīga, noteikti, ka grib gan!
Arī man nesen, daudzus gadus esot attiecībās un zinot, ka apkārt precas, uznāca drūmas
pārdomas par to. Parunāju ar draugu un saprotu, ka viņš nesteidzās, JO, kur tad steigties:)? Pāris gadi padzīvot, iepazīt, saprast, novērtēt un tad arī izlemt:) Un neiebilstu, jo, lai arī es vēlētos, kur garantija, ka nepārdomātu pirmajā laulību gadā:)? Vīrieši ir apdomīgāki, līdz ar to, ja izlemj -tad iet uz to, tikai pacietību, lai veicās:)!!!

Daļa ir apprecējušies, citiem nav otrās pusītes. Tā ka pagaidām viesošanās kāzās laikam nespīd.

Kaut kur pazuda mans pēdējais teikums. Gribēju turpināt - Lūk, tas man liekas aplami, ka nevienu vairs nevar pārsteigt ar tādu attiecību/ģimenes modeli, kādu mūsu vecmammas pat iedomāties nespēja. Tagad var pārsteigt ar stipru un laimīgu ģimeni, kam vispār nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam..

xerty nu cerams, cerams, bet tāda sajūta, ja saņemšu bildinājumu, tad drīzāk nevis pateikšu jā vārdu, bedt vienkārši sākšu bimbelēt un tā kartīgi :D :D

Elīn, man šķiet, ka zinu par ko tu raksti... Arī man tā laikam būtu :D Mēs, sievietes, esam ''mazliet savādākas'' , kaut vai savās sapņu iedomās par to, cik skaisti viss varētu būt:)!

Es uzaugu šķirtā ģimenē. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc man ir svarīga laulība. Nepiekrītu, ka tie cilvēki nenovērtē laulības nozīmi.