Precības - nozīme mūsdienās

No maniem klasesbiedriem neviens vēl nav apprecējies (man 22 gadi). Draudzenes arī vēl nedomā precēties un drauga draugi arī nē, bet tiem kaut kā vispār pat neveidojas īsti nopietnas attiecības. Taču man ir pazīstami pāri, kas tagad precas ātri (18/19gadi), bet iemesls droši vien ir tāds, ka nevar sagaidīt seksu, jo atbalsta seksu pēc kāzām :D

Man apkārt precās.
Draugu, radu lokā teju katru gadu pēdējo dauduz gadu laikā. Paziņu, bijušo studiju un skolas biedru lokā - ļoti precās.
No vidusskolas kādiem teju 30 klasesbiedriem apprecējušies vai bez bērniem ir zem 10.

Man patīk, ka precās! :)

Pati arī nedomāju vēl precēties, lai gan esmu kopā ar savu draugu jau pietiekami ilgu laiku.


Ja bildinātu - atteiktu?

Būs saderinātai nenozīmē, ka uzreiz jāprecās.

womankind, pati arī precēta jau? :)

Magnolija, a Tu pati?

Būs saderinātai nenozīmē, ka uzreiz jāprecās.

Man atkal liekas, ka gada-divu laikā jāprecās, citādi tam nav nozīme. Man bildināšana asociējas ar to, ka pēc tās sākas gatavošanās kāzām :)

Es esmu par kāzām!
Tā ir neizsakāmi forša sajūta, ka tad, kad mums būs bēbji man nebūs jāsaka - mums ar draugu, bet varēšu teikt - mums ar vīru! Tas skan forši (l)
Manējais ar sajūsmā par to, ka esam izlēmuši iet laulības ceļu :)

Manā paziņu lokā teju visi ir apprecējušies - vecums : sākot no 22 un uz "augšu". Paši par precībām vēl domājam. Un ,protams - ir tam(precībām) nozīme.

Es tieši par šo nesen runāju ar savu kolēģi no Zviedrijas. Viņas vecākā meita 33 gadi tieši šajā laikā precēsies, tad kolēģe man jautāja par tradīcijām un tā, vai Latvijā bieži precas vai dzīvot tāpat. Es teicu, ka laikam izplatītāks ir, kad dzīvo tāpat nereģistrējušies. Viņa teica, ka pie viņiem šis variants bija izplatīts kādu laiku atpakaļ, tagad jaunieši ļoti precoties, ka tas nākot un ejot viļņveidīgi, jo kad viņa vija jauna, tad arī cilvēki vienkārši dzīvoja kopā, tad atkal populāri bija sarakstīties un tā uz riņķi. Laikam tā tas notiek. :)

Es domāju, ka pie mums tas arī ir viļņveidīgi. Vēl pirms 5-8 gadiem precēties nebija modē, bet tagad skatos, daudzi agri precas (līdz 25).

Man ir 28 gadi, un mani vienaudži, kuri apprecējās 20+ gados, sāk šķirties. Nopietni. Pēdējo divu gadu laikā ir izšķīrušās piecas draudzenes, tāpēc arī man tā pirmā un vienīgā mīla no padsmit gadu vecuma izraisa skepsi.
Šogad braukšu uz 3 kāzām. Ok, vienam pārim ticu, bet tie divi vairāk izskatās ķeksīša pēc. Nu tā- ir jau ap 30, tāpēc fiksi jāprecas.

Manuprāt, laulību institūts mūsdienās lielā mērā zaudējis savu sociālo nozīmi. Ja kādreiz laulības bija būtiskas mantošanas jautājumos, kā arī regulēja savstarpējās attiecības, tad mūsdienās notikušas vairākas būtiskas pārmaiņas. Pirmkārt, vidusmēra cilvēka sociālo kontaktu (paziņu) loks ir krietni pieaudzis, tādēļ ir pieaugusi viņa iespēja un arī vēlme atrast sev "ideālo" partneri. Cilvēki vairs nevēlas attiecības veidot "līdz nāve mūs šķirs", bet drīzāk izvēlas saglabāt iespēju pārtraukt tās, ja pie horizonta parādījusies "labāka" iespēja.
Otrkārt, liberalizējies sabiedrības skatījums uz ģimenes definīcija. Mūsdienās neprecētu partneru kopdzīve vairākus gadu garumā tiek uzskatīta par pašsaprotamu; apkārtējos vairāk izbrīnītu paziņojums, ka divi jaunieši noslēguši laulību.
Treškārt, laulības daudziem zemapziņā asociējas ar zināmu personīgās brīvības zaudēšanu. Jā, laulību iespējams šķirt, taču tas saistīts ar zināmiem apgrūtinājumiem. Šeit es vēlētos vilkt paralēles ar operatīvo līzingu - šodien reti kurš iegādājas dārgāku preci savā īpašumā - cilvēki labprātāk izvēlas to lietot, sedzot ikmēneša līzinga maksu, pēc tam nogādāt preci atpakaļ pārdevējam un slēgt līgumu par jaunas preces līzingu.

Robert, viena no retajām reizēm, kad es tev varu ielikt "+++".

Ja precēti, tad vieglāk paņemt hipotekāro :D

Es savukārt esmu novērojusi šādu attiecību attīstības tendenci: kopdzīve-bērns-precības. Ļoti daudzas paziņas un bijušās klasesbiedrenes precējās 8. vai pat 9. mēnesī (laikā kad vēders jau riktīgi liels).

tāpēc, ka mēs paši cilvēki visu tik ļoti esam ''modernizējuši'' un cilvēkus jau sasaistām ar lietām, tad kāds tur brīnums, ka zūd visādas agrāk pieņemtas normas attiecībā uz kāzu nozīmīgumu

Man apkārt neviens neprecas, bet gan man, gan draugiem un draudzenēm, gadi ir līdz 23. Tāpēc mani tas nepārsteidz. Vairāk mani pārsteidz tas, kas notiek radu lokā, kad pāris ir kopā daudzus gadus, radījuši bērnu, bet apgalvo, ka bērna dēļ jau neprecēsies. Nezinu, kādu iemeslu viņi gaida. Pilnīgi šķiet, ka bērni vairs nedzimst mīlestības pilnās ģimenēs, bet tieši tā, kā raksta Roberts - štrunts ar visu, moš gadīsies kāds labāks un varēs skriet pie nākamā. Tiešām šķiet, ka ir zudusi ģimenes definīcija. Laiki mainās, bet uzskatu, ka ir vērtības, kurām būtu jāpaliek. Tomēr tas, ka precēties netaisās sveši cilvēki, mani pilnīgi neuztrauc. Mani pat neuztrauc radu lokā piedzīvotais, vienīgi tas raisa tādas pārdomas, kā es negribētu.

tikko iegaju fb, shonedelj jau treshaa meitene paziistama ielikusi preceetaa statusa bildes :D

Manaa pazinju/draugu lokaa precaas viirieshi taapeec, ka Z-amerikaa tomeer skataas uz preceetiem viirieshiem taa nopietnaak. Karjeras izveidee fakts, ka viirietis ir nodibinaajis gjimeni, ir liels pluss. Biezji vien 30+ gadnieki, kuri nav preceeti, tiek uzskatiiti par veejagraabsljiem un automaatiski vinjiem tiek piesiets klaat tas, ka vinji noteikti plosto nedeeljas nogalees, domaa kaa nomediit kaarteejo zakji un var pievilt kompaaniju, paraadoties nozeelojamaa paskataa pirmdienas riitaa uz kaadu ljoti svariigu prezentaaciju. Par sievieteem man ir vairaak aizdoma, ka dazas meedz piekrist tikai taapeec vien, lai aiztaisiitu mutes vecaaka gadagaajuma radiem un lai vareetu uzriikot ieveerojamu balliiti.
Lv peec bijushajiem klasesbiedriem skatoties, ir vai nu preceeti bez beerniem vai nepreceeti ar beerniem.
Domaaju, ka zemais preciibu skaits arii saistaas ar to, ka daudzi izveelaas buut "pagaidu attieciibaas" ar cilveekiem, ar ko tomeer neveeleetos nodziivot muuzju. Taa nu daziem tas pagaidu variants velkaas liidzi visu muuzju un vinji beigu beigaas sev liedz iespeeju satikt kaadu, ar kuru gribeetos kaut ko ilglaiciigaaku. Veel daudzi ir saskatiijushies uz saviem vecaakiem, kuri ir skjiirushies ntaas reizes un negrib atkaartot to pashu likteni.

No manas klases ir pāris meitenes, kuras ir precējušās, divām ir bērni, bet nav kopā ar bērnu tēviem. Šogad tieši manuprāt visi saderinās, instagramā ik pēc pāris nedēļām kāda paziņa, bijusī klasesbiedrene ieliek bildi ar saderināšanās gredzenu.
Esmu par laulībām.