Es varu iztēloties tādu situāciju, ka mans draugs tā gribētu darīt, bet es noteikti nepiekristu. Pirmkārt, man patīk tā apziņa, ka man ir sava nauda. Otrkārt, doma par to, ka vēlos sev nopirkt, piemēram, kaut ko salīdzinoši dārgu - man būtu kauns no drauga naudas tā paņemt un vienkārši sev kaut ko nopirkt. Vai vēl jo vairāk - es gribētu nopirkt kaut ko kas viņam liekas absolūti nevajadzīgs. Vai arī viņš man prasa - kam tu iztērēji tos 50 EUR - "ai nopirku tev dz.d dāvanu!"
Tiešām, manuprāt vislabākais variants ir salikt naudu kopā, nomaksāt īri un komunālos un tad sadalīt katram kaut vai tos pašus 150 EUR. Ja kaut kāda naudiņa vēl paliek no tā pāri, ieteiku iekrāt - pašiem būs patīkami, ka krājās kādam kopīgam mērķim.