Es īsti neredzu jēgu tai dalīšanai šajā konkrētajā situācijā. Tātad, tu samaksā, piemēram, 350 eiro par īri+komunālajiem, viņš uz galda noliek 650 eiro. Tu no tiem 650 ņem un tērē cik vēlies, piemēram, tos pašus 350 eiro. Jēga kaut ko dalīt? Neviena šeit nevar pateikt, ka tavs draugs skaitīs līdz un pārmetīs tev kaut ko, to vislabāk vari paredzēt tikai tu pati. Bet tomēr pie tik krasas algu atšķirības ir jocīgi, ka draugs piedāvā dalīt izdevumus. Kurš īsti bija iniciators dzīvošanai kopā? Manuprāt, ja tavs draugs vēlas, lai uzsākat kopdzīvi, viņam būtu jāsaprot, ka ir jānodrošina tā mājvieta. Manā skatījumā ideālākais variants būtu, ka viņš maksā īri, komunālos. Pārtiku uz pusēm (nevis dalot čeka summu ar 2, bet gan vienu dienu viens nopērk, otru dienu cits). Abiem paliktu aptuveni vienāda summa savām vajadzībām. Un no pieredzes- šis jau ir tikai sākumā, pēc laiciņa, kas nodzīvots kopā, robežas izzūd un nauda parasti ir kopēja.