BERNIBAS profesijas.

strādāju tajā profesijā, ar ko gribēju nodarboties jau diezgan agrā bērnībā :)

Gribēju būt dziedātāja, tagad mani neviens nevar piespiest dziedāt. :D

Gribēju būt dziedātāja, tagad mani neviens nevar piespiest dziedāt.

++ dejotāja :D

vetārsts, domas mainīju..

baņķiere gribeju būt, jo domāju, ka tas būtu forši ,ar naudu, varētu smuki ģērbties u.tt

gribēju būt prezidente :D

Pirmā sapņu profesija bērnībā bija policiste(''Komisāra Rekša iespaidā). Vēlāk jau aktrise, stiliste, fotogrāfe...
Mācīties aizgāju pavisam ko citu un strādāju vēl ko citu :D
Bērnības sapņiem...beidzās derīguma termiņš un tie tā arī paliks - nepiepildīti bērnības un padsmitgadnieces laiku sapņi.

es gribeju but pardevejs vai savu saldumu kafeinicas biznesu izveidot, nekas nav piepildijies. :D


Agrak skita ka vini vnk var est pa brivu :D

tad protams, aktrise, dizedataja.

vel mentos gribeju staties.


aktrise vel tagad labrat butu, bet skolas gados tik paris lugas piedalijos. :D

tomer skiet nereali.

Vilcienu pavadone

Bērnībā vēlējos būt apģērbu dizainere.
Pēc attiecīgās profesijas apguves esmu sapratusi, ka... nu nē, negribu gan :D

Otra profesija bija žurnāliste, ko arī apgūšu, sākot ar septembri. Tad jau redzēs, kā tā dzīve iegrozīsies, bet jā - vēljoprojām saista.

Vēl interesēja ārsta profesija un dziedātāja, tomēr ar manu šķībo dziedāšanu es tālu netiku.

Gribēju būt skolotāja, dziedātāja, bibliotekāre un pārdevēja :D Dziedāt gan man patīk, bet nu jau vairs tikai hobija līmenī :)

Vēlējos būt kriminalogs vai dejotāja (jā, tas viss ļoti iet kopā) :D :D

Par teju nereālām profesijām nekad neesmu sapņojusi (nu, piemēram, būt Britnija Spīrsa vai filmēties meksikāņu seriālos), bet tās, kuras interesējušas jau apzinātā vecumā, esmu vairāk vai mazāk piepildījusi, laikam es tāda dikti mērķtiecīga .. un apzinīga! :D :)

Es arī vēlējos kļūt par Britniju Spīrsu bērnībā. Smiedamās atceros :D

Gribēju būt kapteinis uz kuģa. Kaut kur pa ceļam esmu aizšāvis greizi, jo ūdeņu vietā man ir būvlaukumi.

Sinoptiķis :))

Pavaisam agrā bērnībā gribēju būt gleznotāja. Tā nu ir sanācis, ka nav man ne pacietības, ne vēlmes to darīt vairs.

Bērnībā īslaicīgi desmitiem profesiju izsapņotas. Kaut cik nopietnākā vēlme bija darbs ar automašīnām - remonts vai kaut kas tāds. Vienmēr paticis kaut ko ķimerēties, labot, pētīt, kā darbojas ierīces un mehānismi. Pagaidām esmu izstudējusi ar tehniku nesaistītu nozari, bet neinteresē, sapratu, ka nav jēgas lauzties nozarē, kas absolūti nešķiet interesanta. Izskatās, ka tomēr joprojām ir aicinājums darboties ar tehniskām ierīcēm, uz to arī plānoju iet. Jāsecina, ka laikam jau bērnībā tomēr parādās arī tā pareizā un īstā doma, par ko vajag kļūt. Tikai ne vienmēr tā ir vienīgā vai pietiekami perspektīva, lai to ņemtu vērā vēlāk.

Berniba loti gribeeju buut rezisore un aktrise, bet diemzel tikai savas vainas del nevareesu darboties sajaas jomaas. Ilgu laiku veeleejos buut pasaakumu vadiitaaja, bet arii sava stulbuma del nebuusu. Atskatoties dzilaak beerniibaa loti veeleejos kluut par skolotaaju vai aarsti, arii zurnaalisti, izmekleetaaju un tiesu mediciinas eksperti.
Tagad studeeju velns vin zin ko un taalaak pat negribu domaat...Vieniigi atliek cereet uz briinumu.

Gribēju kļūt par kosmonautu. Māsa ļoti ātri palīdzēja saprast, ka tā profesija nekam neder, jo mamma dusmojas :D

gāju ar vecomāti uz banku un redzēju darbinieci spilgti rozā augstpapēžu kurpēs, kopš tā laika nenormāli gribēju strādāt bankā. laikam pārāk stipri gribēju,ka dabūju ar'. :D

Gribēju būt vilciena vadītāja.
Tagad esmu pavisam citā darbības lauciņā, bet tehnika joprojām patīk.

Es gribēju būt spoku medniece! :D