Šausmas, draudzeni var saprast, tas ir nepanesami, protams, iemidzināšana ir pēdējais, bet, bļāvējas, a varat iedomāties, kā ir, kad piemīzts ir visur?
Pievienojos tām, kas iesaka izslēgt veselības un kaut kādas diskomforta problēmas, pamainot smiltis, kastītes vietu, vairāk pievēršot uzmanību kaķim.
A nav tā, ka viņš ir nu tāds pusielas kaķis, ko, grozies kā gribi, nevar pie tās kastes pieradināt? Tad neko, vai nu lauki, kur viņš var būt pats par sevi un dzīvoties laukā vai šprice.
Man ir pieredze ar suni, kurš nepārtraukti iezīmēja savu teritoriju. Tiem pārdodas autiņš, kur iekšā ielīmē higiēnisko paketi, aptin ap gurniem, tā, lai čibriks iekšā un viss. Gribēdams iezīmēt, viņš iečurā tajā autiņā, un ļoti ātri iemācās, ka staigāt ar slapju kājstarpi nav diez ko jauki. Tad nu pa dienu tusē šitajā pamperī, novelku, kad ejam ārā pastaigā, nu neko - sauss, viss kārtībā!