Sāksim ar to, ka jāskatās, kas tas ir par darbu un arī kāda attieksme ir vadībai pret kavēšanu.
* Ja Vadība uzskata, ka galvenais ir pienākumu izpilde, bet tai pat laikā tie ir darbi, kas nekavē kolēģus, vai arī ja zināms, ka no rīta nebūs "pasūtījuma" vai pieprasījuma pēc šī cilvēka, tad kavēšana ir pieņemama. Tai pat laikā šādā situācijā darbinieks strādā "kad vajag" arī ārpus darba līgumā noteiktā laika, ja situācija to prasa. Parasti tādi ir mākslinieciskās jomas darbinieki, vadītāji un cilvēki, kam ir padotie. Ja man ir zināms, ka es nebūšu nevienam vajadzīgs no rīta, tad atļaujos reizēm arī nokavēt nedaudz, jo manā darbā tas ir pieļaujams. Tai pat laikā vajadzības gadījumā man ir arī jāstrādā pēc darba laika, par kuru nemaksā. Neskatoties uz to, ka ļoti respektēju darba laiku un neciešu kavēšanu, es to daru, jo tas ir pieņemams no darba viedokļa. Nesaku, ka tas ir pareizi, jo priekšzīme kā vadītājam ir jārāda.
* Ja darba pienākumi neatļauj un arī vadībai nav pieņemama kavēšana, nu tad tur viss ir skaidrs. Jābūt laikā un pat mazliet pirms, lai jau var sākt strādāt līdz ar laika iestāšanos. Arī tādu darbu esmu strādājis un nekas nav noticis, piemēram, maiņu darbs vai klientu apkalpošana.
Standartā, protams, darba laiks ir svēta lieta, bet ir gadījumi, kad tas nav akmenī iecirsts "no līdz".
379
