Plāksteris vai vienatne?

Es vēl joprojām bez plāksteriem nevaru. Ne tādēļ, ka bijušos būtu mīlējusi
(nebūt ne) , bet vienkārši, lai tiktu vaļā no pieraduma spēka un es tā dēļ nemēģinātu ņemt atpakaļ. Tā kā jātiek vaļā tikai no pieraduma, tad man pietiek ar puisi uz mēnesi, līdz ar to nesanāk situācija, ka es kādu baigi būtu vazājusi aiz deguna.

Zini, Artija! Arī mēneša laikā var vazāt aiz deguna, un ne jau laikam ir tā izšķirošā nozīme. Tu esi nelietīga meitene, un tu to sasodīti labi zini ;)

Pilnīgi noteikti pamēģini pabūt viena..

"You absolutely need to take the time to heal yourself before you can ever fully give yourself to another person."

Bet vai plāksterēšana patiesībā nav bēgšana no problēmas?

Es domāju,ka ir...Katram būtu jāiemācās būt ok pašam ar sevi.

Būt vienai, nekā būt ar kādu kopā jo BŪT, vai izmantot kādu, nē, es tā nespēju ;) un es neuzskatu, ka tas ir pareizi.

Labāk vairāk laiku velti sevi. Manuprāt, tas ir nenormāls egoisms, izmantot to cilvēku apzināti. Tā vietā ej ballējies, es uz izstādēm, vasaras/brīvdabas koncertiem ar tādu domu, ka velti laiku sev un garīgajai pilnveidei.

šis ir arī jautājums par to, ko darīsi ilgtermiņā - ja nu dzīvē tā notiek vairāk nekā vienu reizi? Vienmēr meklēsi plāksteri un, iespējams, čakarēsi kādu citu? (šis nebija gluži pārmetums)

Tieši tas pats arī attiecībās - jābūt spējīgam dzīvot pašam sev, nevis arī kopā ar kādu būt atkarīgam no otra. Un dzīvot sev vieglāk ir iemācīties periodā, kurā nav attiecību/plākstera. :)

Labak pabut vienai.
Izbaudit, balleties utt.

Ja mani atmiņa neviļ, tad Tev bija ipašības sevī, kuras Tu vēlējies izmainīt. Tas process vislabāk noris tieši vienatnē .. vismaz es tā domāju. Iemācies sadzīvot ar savām ne tik vēlamajām īpašībām pati, izmaini vai piekoriģē tās savā vienatnes posmā, lai nākamajās attiecībās nelektu ārā tas, kas Tev sevī nepatīk.

"You absolutely need to take the time to heal yourself before you can ever fully give yourself to another person."

Labi teikts, piekrītu.

No otras puses - jauna aizraušanās palīdzēs vieglāk un ātrāk tikt pāri iepriekšējām attiecībām, bet diez vai Tu būsi kaut ko mācījusies no tā, kāpēc izjuka iepriekšējās .. līdz ar to nākamajās nopietnajās pieļausi tās pašas kļūdas ..
Just my 2 cent ..

Noteikti būt vienai. Jo tas ir tik patīkami izbaudīt dzīvi, kad esi pilnīgi brīva! Un pēc tam veidot attiecības un atcerēties brīvības laiku ar patīkamām asociācijām.

es pilnigi viena nemaaku but...esmu meghinajusi/maaciijusies utt utt ..bet man patik taa apzinja,ka jebkuraa briidii bus kaads, pie kura meklet mierinajumu :D jaa,izklausaas mauciski,bet Es savadak nevaru :D tuseju,baudu dzivi,ballites utt utt utt.. plaksteris man ir kaa smejos-toy boys..nevis kaa attiecibu modeljos .... nevaretu but kopaa ar kaadu saucamajaas attieciibaas,ja nebutu ne jutu,nekaa... bet taadi ik pa laikam "plaksteri" pilnibaa apmierina :D

un paarsvaraa visi "plaksteri" tiek bridinati,ka nebus attiecibas :D :D

Es izvēlos vienatni. Nespēju izmantot tikai kādu puisi kā plāksteri. Vai nu ir pa īstam, vai nu nav.

Ja mani atmiņa neviļ, tad Tev bija ipašības sevī, kuras Tu vēlējies izmainīt. Tas process vislabāk noris tieši vienatnē .. vismaz es tā domāju.

Es gan domāju, ka vislabāk cilvēks mainās attiecībās, mācās, meklē kompromisus, mainās..Viens var četrās sienās dienām sēdēt un pārdomāt visu savu būtību, bet īstā dzīve, dzīves pieredze rodas DZĪVOJOT;)!

Tomēr beidzot iemācīties būt vienai. Lai vēlāk bijušie nespētu mani izsist no sliedēm, jo būtu vnk viņus pārdzīvojusi. :)

Plāksteri, bet ar vienu noteikumu - neveidot neko nopietnu.

Iemācīties būt vienai.

Būtu viena, jo tāda plāksterošanās man liekas...nezinu...spēlēšanās ar otru un viņa jūtām, izmantošana. Es tā nevaru un negribētu lai kāds mani pašu tā izmanto.
Noteikti izvēlētos būt viena.