Sveikas, meitenes!
Man ir viens jautājums par turpmāko stāstu - vai jums ir bijis līdzīgi un kā tas ir beidzies?
(just dont judge dažu mēnešu vai gada pārīšu dalībnieces, tajā periodā pat šāda doma šķiet absutrda, jo viss ir super saldi un viss jaunais super interesants, saprotu :)
Īsumā, man ir draugs, kuru ļoti mīlu, dzīvojam jau lielāko daļu no 3,5kopā būšanas gadiem kopā.
Rūpējas par mani ļoti, uzticams arī ir.. it kāviss dikti jauki, sekss ir labs, bet piedzīvojumi, pārseigumi un aktivitātes šajās attiecībās pietrūkst..
Studējam, strādājam, un esam tikuši pie dzīvoklīša manas mammas mājā, bet savs nav savs.
Manā darbā ir nemitīgi jāsatiek jauni veiksmīgi cilvēki un pirmo reizi šo gadu laikā šajā darbā, jūtu, ka ar mani kāds ļoti flirtē un man tas pat patīk.. iespējams viņš ir ļoti mērķtiecīgs cilveks, kas savu dzīvi jau ir sakārtojis, ar vīrīšķīgām nevīžībām, nevis akurāts, kā mans pašreizējais.. bet kaut kas pietrūkst.
Tas ir normāli vai man ir pamats pārdomāt, ka manā diezgan konservatīvajā pārliecība, kāds cilvēks man liek izmest no rokām papīrus, sarkt un kā mazai muļķei pēc iespējas ātrāk pabeigt biznesa tikšanos, lai laistos, kamēr vēl var?
Paldies meitenes, pieredze vienmēr ļauj nedaudz vairāk visu saprst. Jo iespējams šāds flirts ir absolūti normāli, nevis norāde, ka otrā tiešām kaut kas ir, kas man ir vajadzīgs.
8
