Jāni palasot tavu stāstu, varu teikt, ka pastāstīji par mani :D bet ir tā, ka mans puisis nekad neteiks, ka man kaut kas ir jādara, ja gribēšu tad arī darīšu, peldkostīmā kautrējos iet, bet pat labi apzinos, ko es tagad sūdzos, pati neko nedaru, tad nu vien ir jāiet un jāpeldās, šortus, svārkus velku- atbilstoša garuma, manuprāt būtu jauki ja viņa sportotu ar kādu draudzeni..es pati ja nopirktu abonementu uz sporta zāli stipri šaubos vai neapmeklētu, būtu motivācija, jo tomēr tērēju uz to naudu..
Iepriekš trenējos volejbolāu, un arī tur maksāju simbolisku naudiņu, taču tas mani tā stuimulēja, ka atnākot mājās no treniņa gāju ziemā vēl skriet un lēkt ar aukliņu un daaaaudz pietupienu..
Taču pēc laiciņa sākās ceļu sāpes, neviens dakters nevarēja pateikt kas tur īsti notiek, viss tā teikt apstājās, likās, ka ja sportošu tad sāpēs, tagad diemžēl vis muskulīši pārauguši mīkstiņos, bet tagad atkal ir doma sākt pa jaunam :)